Zibens aktivitāte pieaug. Kā sevi pasargāt 1
Uz mūsu planētas katru sekundi notiek aptuveni 30–40 zibens izlādes, gada laikā tas sper aptuveni 1,4 miljardus reižu. Vai tiesa, ka divas reizes vienā vietā zibens nesper? Sper gan divreiz!
– Nav tiesa, ka zibens vienā vietā divas reizes nesper, – apgalvo uzņēmuma “Propster” pārstāvis Baltijā Ervīns Elksnis. Viņš ar zibens aizsardzības iekārtu uzstādīšanu nodarbojas jau gadiem ilgi un šajā jomā uzkrājis lielu pieredzi. Iespaidīgākais objekts, kurā strādājis, ir minerālmēslu terminālis Rīgas brīvostā. Izrādās, slēgtajās minerālmēslu glabātavās attiecīgos temperatūras un gaisa mitruma apstākļos var veidoties sprādzienbīstama vide, tāpēc pareizas zibens novadīšanas sistēmas ierīkošana šādā objektā būtībā esot nacionālās drošības jautājums.
– Zibens aizsardzība ir kompleksa problēma, šajā gadījumā izbūvējām īpašu mastu sistēmu un likām lietā citus knifus, lai virs termināļa būtu drošs kupols.
Konsultācijas nozīme
Šādas sistēmas izveide maksā vairākus tūkstošus latu, un, protams, privātmājai tāda nav vajadzīga. Zibens aizsardzības pakāpe ir atkarīga no tā, cik riskants ir objekts – vai tā ir sabiedriska celtne, augstceltne, skola vai varbūt privātmāja lauka vidū vai mežā, jo katrai ir savas prasības. Ja vajadzīgs iesācēju komplekts nelielai privātmājai, materiāli izmaksā vien 200–300 eiro. Eksperts spriež, ka prasmīgs saimnieks šādu sistēmu var uzstādīt pats, tomēr iepriekš jākonsultējas ar speciālistu. Jāņem vērā daudz nianšu, sākot no matemātiskiem aprēķiniem, lai noteiktu zibens uztvērēju daudzumu un augstumu, novadītāju skaitu un diametru, pazemes kontūra izmērus, un beidzot ar sistēmas ierīkošanu.
Tipiskākās kļūdas
Ervīns Elksnis nosauc divas tipiskākās kļūdas – nepiemērota metāla izmantošana zemējuma enkurojumā un dažādu iekārtu stiprināšana pie zibens novadītājiem.
– Itin bieži zemē ierok kontūru no melnā metāla, kas strauji sāk rūsēt. Šī rūsas kārtiņa izveido pretestību, tāpēc zibens mēdz izvēlēties citu ceļu – ar mazāku pretestību, un nelaime klāt.
Pie zibens novadītājiem vēl mēdz piestiprināt kustību sensorus, apgaismojuma lampas, novērošanas kameras, par vadiem nemaz nerunājot. Tā nedrīkst darīt! Vēl trakāk, ja uzstāda kādu par zibens uztvērēju divreiz garāku mastu, piemēram, interneta antenai. Protams, zibens trāpīs šajā, nevis īstajā mastā…
Zibens novadītāja zemējumam izmanto cinkotu vai nerūsējošu tēraudu vai varu. Izrādās, alumīnijs neder – arī šis metāls korodē, un stieple var salūzt. Tikpat svarīgs ir stieples diametrs. – Pārāk tieva stieple spēriena brīdī sadeg, un zibens atrod citu, īsāko, ceļu līdz zemei – pa ēkas sienām, caurulēm, vadiem. Turklāt atkarībā no garuma tai jābūt aprīkotai ar kompensatoriem un distanceriem, kas neļauj stieplei pieskarties ēkas jumtam un sienām, – skaidro speciālists.
Koku loma
Agrāk ap viensētām vienmēr stādīja augstus kokus. Eksperts uzskata, ka šī prakse ir pareiza: – Ozols ir lielisks zibens novadītājs, iespējams tāpēc, ka šiem kokiem patīk augt āderu krustpunktos. Arī divdesmit metru augsta egle ļauj justies drošāk, tomēr pilnīgi pasargāt nevar. Ja koks aug pārāk tuvu mājai un tajā iesper zibens, egle var nolūzt un uzkrist ēkai. Viņš arī stāsta, ka zibens kļūst aizvien spēcīgāks: – Mērījumos pirms gadiem sešiem vidējais lādiņa stiprums bija aptuveni 300 kiloampēru, pirms diviem gadiem – jau 900 kiloampēru.
Pieaug negaisu intensitāte, kas atspoguļojas pat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistikā. Ervīns Elksnis spriež, ka tas saistīts ar globālajām klimata pārmaiņām – iespējams, gaisā ir vairāk mitruma. Īpaši aktīvi Latvijā zibeņojot Jēkabpils, Madonas, Gulbenes apkaimē.
Pārsprieguma aizsardzība
Vai vērts ierīkot zibens novadīšanas sistēmu vecā mājā? Par to katram jālemj pašam. Protams, ir grūti noticēt, ka 100 gadu vecā ēkā, kur nekad nekas nav noticis, pēkšņi iespers zibens, it sevišķi, ja apkārt aug koki. Tomēr viss var gadīties, ja, piemēram, tikko ir nomainīts jumts un uzlikts jauns metāla segums. Tas negaisa laikā ap sevi veido jonizējošo lauku un var piesaistīt zibeni…
Katram saimniekam noteikti vēlams uzstādīt pārsprieguma aizsardzības drošinātājus nulles vadam un zemējumam. Pusotra līdz divu kilometru rādiusā ap vietu, kur iespēris zibens, gruntī veidojas pārsprieguma potenciāls, kas caur elektroierīču zemējuma vai nulles vadu mājās var sastrādāt nepatīkamus darbus – nosvilināt televizorus, datorus un citas smalkas elektriskās iekārtas, kurās ir elektronika. Šādi automātiskie drošinātāji nemaksā dārgi, toties aiztaupa daudzas klapatas, iesaka eksperts. Līdzīga iemesla dēļ negaisa laikā nav vēlams arī peldēties.
– Iespēja, ka zibens iespers galvā, protams, ir niecīga, tomēr, ja trāpīs krasta kokā, varat ciest – pārspriegums izplatās pa ūdens virsmu metra līdz pusotra metra dziļumā. Tā jūtas zivis, kad ezerā iebrauc maluzvejnieks ar akumulatoru laivā…
UZZIŅA
• Rokasgrāmata par zibens aizsardzības sistēmu ierīkošanu: www.ej.uz/zibens_novedeji
• Biežāk pieļautās kļūdas, uzstādot zibens aizsardzības sistēmu: www.ej.uz/zibens_kludas
PADOMI
• Zibens uztvērēja šķērsgriezuma minimālais izmērs: 50 mm2.
• Zibens novedēju šķērsgriezuma minimālais izmērs: 50 mm2.
• Solis starp zibens novadītājiem pa ēkas perimetru: 10–15 m.
• Distanceru nodrošinātais attālums: no 2 līdz 20 cm atkarībā no objekta.
