Zibeņošana smadzenēs – epilepsija. Tā nav viena slimība, bet vesela grupa sindromu 2
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Epilepsija nav viena slimība, bet grupa, kurā ietilpst vairāki desmiti dažādu epilepsijas sindromu. Tās pamatā ir īslaicīgi galvas smadzeņu nervu šūnu darbības traucējumi – pārmērīgas elektriskās izlādes, kas izpaužas ar epileptisku lēkmi. Ar epilepsiju slimo ap 1% pasaules iedzīvotāju – gan bērni, gan pieaugušie. Slimībai raksturīgās lēkmes var būt gan vienu reizi mūžā, gan vairākas reizes dienā.
Galvenā pazīme – lēkmes
“Galvas smadzenes sastāv no aptuveni simt miljardiem nervu šūnu, un katrai no tām ir vairāki simti, pat tūkstoši savienojumu ar citām šūnām. Nervu šūnas nepārtraukti ir elektriski aktīvas – katra no tām rada vairākus simtus elektrisku izlāžu sekundē. Epilepsijas gadījumā kāds no smadzeņu apgabaliem rada sinhronizētas, vienlaicīgas elektriskās izlādes pārmērīgos apjomos,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jurģis Strautmanis. Slimība izpaužas ar specifiskām lēkmēm, kas ilgst no dažām sekundēm līdz piecām minūtēm vai pat ilgāk un kurām raksturīgs straujš sākums un tikpat straujas beigas. Lēkmes laikā pacientam parādās dažādi īslaicīgi, pārejoši simptomi, piemēram, krampji, automātiskas kustības, dīvainas sajūtas, viņš var nokrist, zaudēt apziņu, redzes laukā var parādīties zibšņi vai citi redzes fenomeni. Simptomi atkarīgi no tā, kurā vietā galvas smadzenēs lēkme radusies.
“Katrai no smadzeņu daivām ir savas funkcijas. Pieres daivā notiek informācijas apstrāde, lēmumu pieņemšana, kustību plānošana, paura daiva atbild par sajūtām, ko cilvēks uztver no ārējās pasaules, deniņu daiva – par dzirdi, līdzsvaru, emocijām, pakauša daiva kontrolē redzes lauku. Ja pārmērīgas neironu elektriskās izlādes notiek galvas smadzeņu zonā, kas atbild par kustībām, lēkmes laikā pacientam būs krampji,” skaidro ārsts. Dažreiz pacientam mēdz būt lēkmes priekšsajūtas jeb aura, un pārsvarā tās ir nepatīkamas.
No visām lēkmēm 60% ir fokālas, 30% ģeneralizētas, bet 5% – ar samaņas zudumu, īslaicīgu noraustīšanos vai krišanu. Fokālas lēkmes laikā epileptiskā aktivitāte sākas vienā galvas smadzeņu puslodē, bet ģeneralizētas lēkmes gadījumā jau no paša sākuma iesaistās abas. Vienam pacientam var būt arī vairāku veidu lēkmes.
Iespēja, ka lēkme atkārtosies, ir aptuveni 50%, teic neirologs. Piemēram, cilvēkam, kurš triju četru gadu vecumā piedzīvojis febrilo krampju lēkmi, ko izraisa paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38 °C, risks dzīves laikā saslimt ar epilepsiju ir 10 procentu. Augstāks risks ir arī tiem, kam ģimenē kāds jau slimo ar epilepsiju.
Slimības cēlonis bieži nezināms
Tas, kāpēc rodas epilepsija, līdz galam vēl nav izpētīts. Cēlonis var būt meklējams gan galvas smadzeņu attīstības īpatnībās un smagās dzemdībās, gan gēnos un to kombinācijās, gan galvas smadzeņu vīrusu infekcijās, gan imūnās sistēmas vai vielmaiņas traucējumos, bet lielā daļā gadījumu tā arī neizdodas noskaidrot slimības cēloni.
Epilepsija var sākties jebkurā dzīves posmā – no pirmajām dzīves stundām līdz pat sirmam vecumam, taču visbiežāk zīdaiņa vecumā un pusaudžu gados.
“Slimojot ar audzējiem, asinsrites traucējumiem vai neiroloģiskām slimībām, ikviens var piedzīvot krampju lēkmi. Ja epilepsija sākas pieaugušā vecumā, tās cēlonis var būt gan epilepsija bērnībā, gan traumas, citas galvas smadzeņu slimības vai to sekas, piemēram, audzējs, encefalīts, pārmērīga kaitīgu vielu lietošana,” norāda neirologs.
Video un citi izmeklējumi
Lai noteiktu diagnozi, ļoti svarīgs ir lēkmes apraksts: kas to izprovocējis, vai un kādas priekšsajūtas pacientam bijušas, kas noticis lēkmes laikā. Neirologs Jurģis Strautmanis vecākiem un citiem tuviniekiem iesaka ar viedtālruni uzņemt lēkmes video, lai ārsts pieņemšanas laikā to varētu noskatīties. Nereti par epilepsijas lēkmi kļūdaini mēdz noturēt kādu citu stāvokli, piemēram, ģīboni.
Bez detalizēta lēkmes apraksta diagnosticēt slimību palīdz arī virkne citu izmeklējumu. Pats nozīmīgākais no tiem ir elektroencefalogrāfija, kuras laikā tiek reģistrēta galvas smadzeņu bioelektriskā aktivitāte. 20–30 minūšu ilgā izmeklējumā tiek veiktas arī smadzeņu aktivācijas procedūras gan ar pastiprinātas elpošanas, gan mirgojošas gaismas stimulāciju. Izmeklējums ļauj atšķirt epilepsijas lēkmes no cita veida lēkmēm, kā arī diferencēt dažādus epilepsijas lēkmju veidus un izvērtēt ārstēšanas efektivitāti.
Dažos stacionāros arī iespējams veikt elektroencefalogrāfiju nomodā, miegā un ilgtermiņa videomonitorēšanu. Neirologs stāsta, ka dažiem epilepsijas veidiem lēkmes ir viegli izprovocējamas, piemēram, pastiprinātā elpošana provocē sastingšanas lēkmes. Daudziem pacientiem lēkmes izraisa mirgojoša gaisma, piemēram, atrodoties diskotēkā vai tumšā telpā veroties datorā vai televizora ekrānā. Epilepsijas slimniekiem lēkmi var izprovocēt arī stress, miega trūkums, aizmirsta medikamentu deva vai citi apstākļi.
Ārsts uzskata, ka epilepsijas pacientiem vismaz reizi būtu veicams arī galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējums, kas ļauj atšķirt labdabīgu epilepsijas sindromu no ļaundabīga. Liela nozīme ir arī ģenētiskajai testēšanai, ko bērniem veic Latvijā. Šādā gēnu panelī ir ap 300–400 gēnu, un testēšana bieži vien ļauj noteikt epilepsijas veidu.
Dažādas ārstēšanas metodes
Epilepsijas ārstēšanas pamats ir medikamentoza terapija, lai novērstu lēkmes vai vismaz samazinātu to biežumu un intensitāti. Tiek izmantotas arī citas metodes, piemēram, ketogēna diētas ievērošana stingrā ārsta uzraudzībā. Tajā uzsvars tiek likts uz ogļhidrātu aizvietošanu ar taukvielām enerģijas iegūšanai (glikozes vietā organisms izmanto ketonvielas). Ar ikdienas uzturu lielākoties tiek uzņemti tauki – 85% no visām uzturvielām, 10% olbaltumvielu un pavisam maz – ap 5% – ogļhidrātu. Ja epilepsijas cēlonis lokalizējas nelielā smadzeņu daļā un ārstēšana ar zālēm nav bijusi efektīva, iespējama arī ķirurģiska ārstēšana. Vēl viena iespēja ir klejotājnerva stimulācija, operācijas laikā pievienojot tam elektrostimulatoru.
Uzziņa
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas Epilepsijas un miega medicīnas centrs, kurā tiek sniegta palīdzība bērniem ar epilepsiju, krampjiem un citiem lēkmjveida stāvokļiem. Pieaugušie palīdzību var meklēt Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers, Epilepsijas vienībā, kurā strādā neirologi un elektroencefalogrāfijas speciālisti.
