Zibeņošana smadzenēs – epilepsija. Kādēļ tā rodas? 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Epilepsija nav viena slimība, bet grupa, kurā ietilpst vairāki desmiti dažādu epilepsijas sindromu. Tās pamatā ir īslaicīgi galvas smadzeņu nervu šūnu darbības traucējumi – pārmērīgas elektriskās izlādes, kas izpaužas ar epileptisku lēkmi. Ar epilepsiju slimo ap 1% pasaules iedzīvotāju – gan bērni, gan pieaugušie.
Galvenā pazīme – lēkmes
“Galvas smadzenes sastāv no aptuveni simt miljardiem nervu šūnu, un katrai no tām ir vairāki simti, pat tūkstoši savienojumu ar citām šūnām. Nervu šūnas nepārtraukti ir elektriski aktīvas – katra no tām rada vairākus simtus elektrisku izlāžu sekundē. Epilepsijas gadījumā kāds no smadzeņu apgabaliem rada sinhronizētas, vienlaicīgas elektriskās izlādes pārmērīgos apjomos,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jurģis Strautmanis.
Slimība izpaužas ar specifiskām lēkmēm, kuras ilgst no dažām sekundēm līdz piecām minūtēm vai pat ilgāk un kurām raksturīgs straujš sākums un tikpat straujas beigas.
Lēkmes laikā pacientam parādās dažādi īslaicīgi, pārejoši simptomi, piemēram, krampji, automātiskas kustības, dīvainas sajūtas, viņš var nokrist, zaudēt apziņu, redzes laukā var parādīties zibšņi vai citi redzes fenomeni. Simptomi atkarīgi no tā, kurā vietā galvas smadzenēs lēkme radusies.
“Katrai no smadzeņu daivām ir savas funkcijas. Pieres daivā notiek informācijas apstrāde, lēmumu pieņemšana, kustību plānošana, paura daiva atbild par sajūtām, ko cilvēks uztver no ārējās pasaules, deniņu daiva – par dzirdi, līdzsvaru, emocijām, pakauša daiva kontrolē redzes lauku. Ja pārmērīgas neironu elektriskās izlādes notiek galvas smadzeņu zonā, kura atbild par kustībām, lēkmes laikā pacientam būs krampji,” skaidro ārsts. Dažreiz pacientam mēdz būt lēkmes priekšsajūtas jeb aura, kuras pārsvarā ir nepatīkamas.
60% no visām lēkmēm ir fokālas, 30% ģeneralizētas, bet 5% – ar samaņas zudumu, īslaicīgu noraustīšanos vai krišanu. Fokālas lēkmes laikā epileptiskā aktivitāte sākas vienā galvas smadzeņu puslodē, bet ģeneralizētas lēkmes gadījumā jau no paša sākuma iesaistās abas. Vienam pacientam var būt arī vairāku veidu lēkmes.
Neirologs teic, iespēja, ka lēkme atkārtosies, ir apmēram 50%. Piemēram, cilvēkam, kurš trīs četru gadu vecumā piedzīvojis febrīlo krampju lēkmi, kuru izraisa paaugstināta ķermeņa temperatūra – virs 38 °C, risks dzīves laikā saslimt ar epilepsiju ir 10%. Augstāks risks ir arī tiem, kuriem ģimenē kāds jau slimo ar epilepsiju.
Tas, kādēļ rodas epilepsija, līdz galam vēl nav izpētīts.
Tā iemesls var būt meklējams gan galvas smadzeņu attīstības īpatnībās un smagās dzemdībās, gan gēnos un to kombinācijās, gan galvas smadzeņu vīrusu infekcijās, gan imūnās sistēmas vai vielmaiņas traucējumos, bet lielā daļā gadījumu slimības iemeslu noskaidrot tā arī neizdodas.
“Epilepsija var sākties jebkurā dzīves posmā – no pirmajām dzīves stundām līdz pat sirmam vecumam, taču visbiežāk zīdaiņa vecumā un pusaudžu gados. Slimojot ar audzējiem, asinsrites traucējumiem vai neiroloģiskām slimībām, ikviens var piedzīvot krampju lēkmi. Ja epilepsija sākas pieaugušā vecumā, tās iemesls var būt kā epilepsija bērnībā, tā traumas, citas galvas smadzeņu slimības vai to sekas, piemēram, audzēji, encefalīti, pārmērīga kaitīgu vielu lietošana,” norāda neirologs.
Video un citi izmeklējumi
Lai noteiktu diagnozi, ļoti svarīgs ir lēkmes apraksts: kas to izprovocējis, vai un kādas priekšsajūtas pacientam bijušas, kas notika lēkmes laikā.
Neirologs Jurģis Strautmanis vecākiem un citiem tuviniekiem iesaka ar viedtālruni uzņemt lēkmes video, lai ārsts pieņemšanas laikā to varētu noskatīties. Nereti par epilepsijas lēkmi kļūdaini mēdz noturēt kādu citu stāvokli, piemēram, ģīboni.
Bez detalizēta lēkmes apraksta diagnosticēt slimību palīdz arī virkne citu izmeklējumu. Pats nozīmīgākais no tiem ir elektroencefalogrāfija, kuras laikā tiek reģistrēta galvas smadzeņu bioelektriskā aktivitāte. 20–30 minūšu ilgā izmeklējuma laikā tiek veiktas arī smadzeņu aktivācijas procedūras gan ar pastiprinātas elpošanas, gan mirgojošas gaismas stimulāciju.
Izmeklējums ļauj atšķirt epilepsijas lēkmes no cita veida lēkmēm, kā arī diferencēt dažādus epilepsijas lēkmju veidus un izvērtēt ārstēšanas efektivitāti. Dažos stacionāros iespējams veikt arī elektroencefalogrāfiju nomodā, miegā un ilgtermiņa video monitorēšanu. Neirologs stāsta, ka dažiem epilepsijas veidiem lēkmes ir viegli izprovocējamas.
Piemēram, pastiprinātā elpošana provocē sastingšanas lēkmes. Daudziem pacientiem lēkmes izraisa mirgojoša gaisma, piemēram, atrodoties diskotēkā vai tumšā telpā veroties datorā vai televizora ekrānā.
Epilepsijas slimniekiem lēkmi var izprovocēt arī stress, miega trūkums, aizmirsta medikamentu deva vai citi apstākļi.
Ārsts uzskata, ka epilepsijas pacientiem vismaz reizi būtu veicams arī galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējums, kas ļauj atšķirt labdabīgu epilepsijas sindromu no ļaundabīga. Liela nozīme ir arī ģenētiskajai testēšanai, kuru bērniem veic arī Latvijā. Šādā gēnu panelī ir ap 300–400 gēnu, un testēšana bieži vien ļauj noteikt epilepsijas veidu.
Epilepsijas ārstēšanas pamats ir medikamentoza terapija, kuras mērķis – novērst lēkmes vai vismaz samazināt to biežumu un intensitāti. Tiek izmantotas arī citas metodes, piemēram, ketogēna diētas ievērošana stingrā ārsta uzraudzībā. Tajā uzsvars tiek likts uz ogļhidrātu aizvietošanu ar taukvielām enerģijas iegūšanai (glikozes vietā organisms izmanto ketonvielas).
Ar ikdienas uzturu lielākoties tiek uzņemti tauki – 85% no visām uzturvielām, 10% olbaltumvielu un pavisam maz – ap 5% ogļhidrātu.
Ja epilepsijas iemesls lokalizējas nelielā smadzeņu daļā un ārstēšana ar zālēm nav bijusi efektīva, iespējama arī ķirurģiska ārstēšana.
Vēl viena iespēja ir klejotājnerva stimulācija, operācijas laikā pievienojot tam elektrostimulatoru.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas Epilepsijas un miega medicīnas centrs, kurā tiek sniegta palīdzība bērniem ar epilepsiju, krampjiem un citiem lēkmjveida stāvokļiem. Pieaugušie var meklēt palīdzību Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” Epilepsijas vienībā, kurā strādā neirologi un elektroencefalogrāfijas speciālisti.
