Cietumā – pagaidām viens notiesātais 0
Nāk jauni, asiņaini vardarbīgi notikumi, un senākie pamazām izblāv no atmiņas? Tik vienkārši tas tomēr nav. Ķelnes Jaungada uzbrukumi Vācijā nebija tikai vienkārši liels skaits noziegumu vienā vietā.
Tie kļuva un joprojām ir arī politiska lieta Vācijas mērogā. Sabiedriskā uzmanība tika pievērsta cietušajām sievietēm, taču vēl vairāk – uzbrucēju izcelsmei: vai šie vīrieši bija patvēruma meklētāji? Un cik lielā mērā šie notikumi saistāmi ar Angelas Merkeles bēgļu politiku?
Tie kļuva par pagrieziena punktu noskaņojuma maiņai Vācijā. Par virkni netīkamu lietu, kas saistītas ar bēgļu politiku, kopš šī brīža tiek runāts krietni atklātāk un kritiskāk.
Policijas īpašā izmeklētāju grupa ar nosakumu “Jaungads” ieguldījusi milzīgu darbu. Rekonstruējusi pērnā Jaungada notikumu ķēdi līdz niansēm. Izpētījusi vairāk nekā 1000 stundu novērošanas kameru videomateriāla. Izvērtējusi liecības, veikusi pratināšanas, noklausījusies aizdomās turamo telefonsarunas.
Kopā policija pēc Jaungada nakts saņēma apmēram 1200 iesniegumu no cietušajām sievietēm. 650 no tiem bija par seksuālu vardarbību. Šī brīža izmeklēšanas bilance: izmeklēšanā ierosināta pret 333 personām. Liela daļa no tām, nespējot rast pierādījumus, gan atkal apturēta.
Apsūdzēti un tiesas priekšā līdz šim stājušies vien 35 cilvēki, lielākoties par zādzībām. Par seksuālu vardarbību ar nosacītu sodu sodīti 2. Tikai viens par seksuālu uzmākšanos un laupīšanu: ar reālu cietumsodu.
Aizdomās turamo un apsūdzēto vidū irākieši, sīrieši, vācieši. Tomēr lielākā daļa: Marokas un Alžīrijas izcelsmes. Tieši tā dēvētās Magrebas valstis Ķelnes uzbrukumu sakarā šī gada laikā saņēmušas īpaši daudz uzmanības.
Oberbilka – ziemaļafrikāņu kriminālistu centrs?
Magrebas valstis kļuvušas par simbolu parādībai, kas bijusi zināma jau agrāk, tomēr tikai pēc gadumijas kļuva par īstu politisku tēmu. Proti, tam, ka Vācijā iebrauc arī patvēruma meklētāji, kuri nav īsti bēgļi. Cilvēki, kuru izredzes saņemt patvērumu ir tuvu nullei. Tomēr pat pēc pieteikumu noraidīšanas reāli izraidīta tiek vien neliela viņu daļa, jo dokumentu trūkuma dēļ izcelsmes valstis atsakās viņus uzņemt.
It sevišķi iebraucējiem no Magrebas valstīm esot īpaša slieksme pievienoties krimināliem grupējumiem: kabatzagļu, laupītāju, narkotiku tirgotāju bandām, liecina policijas statistika. Šai sakarā gada sākumā uz īsu brīdi slavena kļuva Oberbilka. Kvartāls Diseldorfā, kas, pēc mediju un policijas ziņām, darbojoties kā ziemeļafrikāņu kriminālistu centrs. Tieši no turienes nāk vai ir citādi saistīti daļa Jaungada nakts uzbrukumos apsūdzēto.
Vācijas medijos Oberbilkai veltīto epitetu birums ir krāšņs. Mazā Maroka. Magrebas kvartāls. Ziemeļafrikāņu geto. To varot pieskaitīt tā dēvētajām “no go” zonām. Vietām, kur labāk nespert kāju, jo tur baidās ieiet arī policija.
Lai nonāktu šajā kvartālā, jāmēro pāris minūšu ceļš no Diseldorfas centrālās stacijas. Uz Ellerštrāses, vienas no šī rajona centrālajām ielām, atrodas daudz tējnīcu un dārzeņu tirgotavu. Skan dažādas valodas. Mazliet noplukušas mājas. Var just, ka šeit noteikti nedzīvo paši turīgākie Diseldorfas iedzīvotāji.
Tomēr atmosfēra ir omulīga un labvēlīga. Kur šeit meklējams “geto” un slavenais “bīstamais kvartāls”, par ko var lasīt avīzēs? “Tas ir šeit,” atbild kāds no Ellerštrāses augļu tirgotājiem. Ne pirmo reizi šogad viņš dzirdot šādu jautājumu. Un par to ir mazliet īgns.
Pie augļu tirgotājiem Ellerštrāsē šogad viesojušies daudzi mediji. Tā esot bijusi kļūda – tik atklāti runāt ar presi, stāstīt par savu dzīvi, tā tagad uzskata vietējie. Mediji esot uzbūruši šausminošu tēlu, kam maz sakara ar realitāti.
