“Zēna mamma jutās pat nedaudz neērti…” – kāda sirds ārsta varoņstāsts, glābjot bērna dzīvību 0
Kā jebkurā jomā arī medicīnā ir īpaši gadījumi, kurus gan ārsti, gan pacienti un viņu ģimenes piemin vēl ilgi pēc tam, kad visas grūtības un sākotnējie satraukumi jau ir aiz muguras. Stāsts par zēnu, kurš laimīgā kārtā nonāca Profesora Skrides Sirds klīnikā, ir viens no šiem gadījumiem.
“Vai zināt, kas kopīgs kardioloģijai un bērnu kardioloģijai?” jautā klīnikas ārsts, bērnu kardiologs Emīls Šmitiņš. Viņš pats sniedz atbildi, minot piemēru: “Tie ir kā lidmašīna un kosmosa kuģis – abi lido, tāpēc tās ir kardioloģijas, bet principā tās ir pilnīgi dažādas lietas.” Bērnu kardioloģija konceptuāli atšķiras ar to, ka aptuveni 75% pacientu ir iedzimtas sirds slimības, un ceturtajai daļai tās ir dzīves laikā iegūtas. Savukārt pieaugušajiem 99% būs slimības, kas iegūtas dzīves laikā, un tikai aptuveni 1% gadījumu tā būs iedzimtība.
Pie daktera Šmitiņa nonāca nepilnus trīs gadus vecs zēns, kura vecākus nemierīgus darīja fakts, ka vasarā, spēlējoties bērnu lakumiņā, viņš pēkšņi bija saļimis. Pirms tam kas līdzīgs bija atgadījies arī bērnudārzā, taču puisis abas reizes no bezsamaņas braši atguvies. Abos gadījumos gan bērnudārza audzinātāja, gan ātrās palīdzības brigāde, kas ieradās notikuma vietā, nesaskatīja nekā aizdomīga – karsts laiks, fiziska piepūle, tā gadās, ka sareibst galva. Galu galā, paskatoties uz smaidīgo un dzīvespriecīgo zēnu, nekas neliecināja, ka būtu nepieciešamas vēl kādas pārbaudes.
Sauksim to par īpašo bērna un vecāku saikni, kas nedeva mieru un, ņemot vērā, ka situācija bija atkārtojusies, lika meklēt vēl kādu viedokli, lai pārliecinātos, ka veselībai briesmas nedraud. Ierodoties klīnikā, zēna mamma jutās pat nedaudz neērti – noteikti taču viss ir kārtībā, un viņa ar savām raizēm tikai aizņem ārsta laiku. Dzirdot notikušā izklāstu, uz šādu rezultātu cerēja arī dakteris Šmitiņš. Taču ķeroties pie pacienta apskates, pietika dzirdēt dažus sirdspukstus, lai pieredzējušais ārsts saprastu, ka situācija ir daudz nopietnāka, nekā visiem bija licies.
“Es uzreiz dzirdēju trokšņus, kas ļāva saprast, ka tā ir sirds pataloģija,” atceras ārsts. “Uzreiz pieliku EHO zondi un sapratu, ka šim bērnam ir jābūt slimnīcā, turklāt nekavējoties. Situācija bija tik sarežģīta, ka Latvijā nepieciešamo operāciju nemaz nevarēja veikt, jo pastāvēja dažādi riski un nepieciešamās tehnoloģijas nebija pieejamas. Nosūtījām savu mazo pacientu uz Vāciju, kur pēc nedēļas viņš jau bija veiksmīgi izoperēts,” nu jau ar smaidu atceras bērnu kardiologs.
“Elektrokardiogramma līdz skolas uzsākšanai būtu jāveic pilnīgi visiem bērniem, jo ir iedzimtas sirds slimības, kuras ģimenes ārsts, arī paklausoties sirdi, nevar noteikt. Savukārt tad, kad slimība ir progresējusi, diemžēl var būt par vēlu. Ir valstis, kur līdz skolas vecumam bērniem obligāti jāapmeklē kardiologs, kurš pārliecinās par viņu veselības stāvokli. Latvijā tas diemžēl nav iespējams. Mums arī akūti trūkst bērnu kardiologu – uz 400 tūkstošiem Latvijas bērnu mēs esam 7 bērnu kardiologi,” piebilst dakteris Šmitiņš.
Bērna sirds obligāti jāpārbauda pie bērnu kardiologa šādos gadījumos:
· bijušas ģībšanas epizodes,
· bērns pastiprināti svīst un ātrāk nekā citi zaudē enerģiju,
· pirmajos mēnešos ātri aizmieg, ēdot pie krūts,
· ja ģimenes ārsts saka, ka dzird sirds trokšņus,
· bērns ir mazkustīgs, nepiedalās fiziskās aktivitātēs,
· veidojas tūskas,
· bērns vēlas uzsākt intensīvas fiziskās aktivitātes,
· ģimenē bijušas sirds slimības,
· ģimenē bijušas agras neskaidras nāves.
