Zemūdens piramīdu noslēpums – kad un kas tās uzbūvēja? 0
Zemūdens arheoloģija ir ļoti īpašs aicinājums. Akvalanga izgudrošana ļāva pētniekiem apgūt gluži jaunu pasauli. Arheologi devās zem ūdens aptuveni pirms 100 gadiem un guva itin labus panākumus. Pasaules vadošajos institūtos pat parādījās šāda kvalifikācija – zemūdens arheologs. Vairākās valstīs zemūdens arheoloģija kļuva par vēsturisko pētījumu prioritāru virzienu. Savukārt zemūdens arheologu veiktie atklājumi dažkārt patiešām spēj satriekt.
Tostarp daudz ir tikai konstatētā, taču neizskaidrotā un līdz galam neizpētītā. Tāda, piemēram, ir Ķīnas dienvidrietumu provincē Juņnaņā esošā ezera Fusjaņa dzīlēs atrastā senatnes piramīda. Tās augstums ir 19 metri, pamatnes malas garums – 90 metri. Noslēpumainās būves uzceltas no akmens plāksnēm un veido piecas pakāpes. Piramīdas divas augstākās pakāpes, kas izgatavotas no smilšakmens, ir sagruvušas, savukārt pārējās, kas izgatavotas no krietni vien cietākā kaļķakmens, saglabājušās visnotaļ labi. Interesanti, ka Fusjaņa ezera dzīlēs kopumā ir vismaz deviņi tāda lieluma objekti, bet cita veida vidēja izmēra un gluži sīku būvju kopumā ir 30.
Ķīniešu speciālisti pauž, ka objekts ir kādas ļoti senas civilizācijas roku darbs. Visa arhitektūras kompleksa laukums kopumā ir aptuveni divarpus kvadrātkilometri. Arheologi no ezera dibena dzīlēm izcēluši arī senu māla trauku, kas izgatavots Austrumu Haņas dinastijas laikā, proti, 25. – 220. gadā.
Izrādās, tādu būvju netrūkst arī citu ūdenskrātuvju dzīlēs – kur tās atrodas, uzzināsi 1. oktobrī!
