Zemsavieši uz “reformu ceļa” 2
“Simt gadus pēc Zemnieku savienības dibināšanas partijai atkal pietiek drosmes stāties uz reformu ceļa. Zinu, ka daudziem tas ir pārsteigums, jo LZS tiek asociēta ar galēju konservatīvismu, kā partija, kas visus lēmumus pieņem pēc ilgstošām pārdomām. (..) Ja kāds pirms diviem gadiem būtu apgalvojis, ka Zaļo un zemnieku savienība var būt reformu partija, diez vai kāds tam noticētu,” Latvijas Zemnieku savienības kongresa dalībniekus uzmundrināja Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tūlīt pat gan piebilstot: “Nevienam nav noslēpums, ka Zemnieku savienībā ir dažādu viedokļu paudēji. Runājiet, strīdieties, bet palieciet kopā, jo tas ir jūsu spēks. Par to jūs daudzi jo daudzi apskauž!”
Divi “visu laiku labākie”
Nojaušams, ka tieši pieteiktā nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc pirms Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa parādījās pat intriga par iespējamo konkurenci uz priekšsēdētāja amatu. Gatavību uzņemties vadību bija paudis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aiz kura varētu būt tie, kas vēlētos, lai LZS pašpasludinātie reformatori – premjers Kučinskis (ZZS formāli pārstāv Liepājas partiju) un finanšu ministre Dana Reiziniece-Ozola (pārstāv partiju “Latvijai un Ventspilij”) – runātu stingrāk, atgādinot lauksaimnieku un pašvaldību intereses. Cīņa izpalika, jo Dūklavs savu kandidatūru atsauca vēl pirms kongresa un pamatoja to ar aizņemtību – ministra darba kalendārs esot tik noslogots, ka partijas vadīšanai neatlikšot laika. Tiem, kas cerēja, ka mēs ar Augustu nespēsim sadalīt portfeļus un sašķelsim partiju, neveicās. Esmu pārliecināts, ka viņiem neveiksies arī turpmāk,” paziņoja Dūklavs, turpat uz skatuves simboliski draudzīgi sarokojoties ar Brigmani. “Visu laiku labākais zemkopības ministrs,” Brigmanis uzslavēja Dūklavu un saņēma pretī atbildes komplimentu: “Visu laiku labākais partijas vadītājs.” No tribīnes tas tika pasniegts tā, it kā briestošās nesaskaņas uzpūtuši žurnālisti. Tomēr kongresa runās spriedze par nodokļu reformu un arī citām valdības plānotajām pārmaiņām bija jūtama – cits runātājs to pauda tiešāk, cits aplinkus. Sak, atbalstām reformas, bet…
Prasa samazināt PVN un NĪN
Tā kā LZS kongress tradicionāli notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, apsveikuma vārdus “sadarbības partneriem” teica rektore Irina Pilvere, kura aicināja politiķus būt “uzmanīgiem ar lauksaimniekiem, kuriem ir dažādi nodokļu atvieglojumi”, un to atcelšana “padarītu laukus vēl tukšākus” (Kučinska/Reiznieces nodokļu reformas ideja ir atteikties no līdzšinējiem atvieglojumiem). Turklāt I. Pilvere mudināja arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, konkrēti – Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, jo to ražotājiem “iet visgrūtāk”. Apņēmību samazināt PVN likmi pārtikai izteica arī citi runātāji. Bet Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis stāstīja, ka sākumā, samazinot PVN vienai pārtikas produktu grupai, varētu pārbaudīt, kādu ietekmi tas atstāj, lai vēlāk samazinātu nodokli arī citiem produktiem.
Viesis no Ventspils partijas Jānis Vucāns par nodokļu reformu izteicās tēlaini: “Lielu kuģi uzreiz apturēt nevar. Ja lēmums jau būs aizgājis tautā, tad atgriezt to atpakaļ vairs nevarēs.” Bet vēl meistarīgāks zemtekstos bija Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis: “Zemnieku savienība tagad ir varas partija, bet, kad esi augšā, sāk trūkt skābekļa. Un tad nāk reiboņi. Negribētu, lai jūs būtu reformu partija, jo daudzi pat vairs neatceras, kur tā Reformu partija palika. Labāk esiet pārmaiņu partija. (..) Izmēģiniet reformas vispirms ar sevi.”
J. Dūklavs: “Uzskatu nodokļu reformu par pamatotu, bet ir bažas. Manuprāt, to dara sasteigti. Mums ir nepieciešams vairāk diskusiju un ekspertu vērtējumu, piemēram, par tās ietekmi uz lauksaimniecību un arī citām nozarēm. Bažas ir gan lauksaimniekiem, gan mežsaimniekiem.”
Savukārt Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica aicināja partiju paust skaidru pozīciju par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN): “Vidēja zemnieku saimniecība ar 50 hektāriem šobrīd maksā septiņus tūkstošus nekustamā īpašuma nodoklī. Ja mēs nevaram izcīnīt Eiropā konkurētspējīgus nosacījumus saviem zemniekiem, varbūt atlaižam viņiem nekustamā īpašuma nodokli? (..) Būtībā tas ir arī valsts drošības jautājums. Šobrīd cilvēkus ar nodokļu parādiem var vienkārši izlikt no mājas. Mēs esam pie varas, un mums jādomā, ko mēs teiksim cilvēkiem. Varbūt jāsaņem drosme un jāpasaka – esam gatavi iet uz to, ka vienīgais mājoklis netiek aplikts ar NĪN.”
Meklēs jaunu vadītāju
Arī par citām reformām kongresā atskanēja īgnas piezīmes. Piemēram, vairāki pašvaldību vadītāji pauda neapmierinātību, ka viņiem “no augšas uzspiež sadarbību” (runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosināto 29 sadarbības teritoriju modeli). “It kā mēs paši nemākam sadarboties,” pikti atzīmēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Bet Pārgaujas novada vadītājs Hārdijs Vents pat uzdeva jautājumu: “Vai mums tāds vides un reģionālās attīstības ministrs vispār vajadzīgs? Tīri no praktiskā viedokļa…” Viņam jau esot apnicis, ka pašvaldības tagad visur pasniedz kā galvenās reformu bremzētājas: “Patiesībā mēs atbalstām, tikai tām jābūt pārdomātām.”
Kā jau gaidīts, par LZS priekšsēdētāju kongresā tika ievēlēts Augusts Brigmanis, un viņa vietnieki palika tie paši, kas līdz šim – Jānis Dūklavs un Armands Krauze. Tomēr Brigmanis aicināja biedrus jau tagad sākt meklēt nākamo partijas vadītāju, kurš varēšot viņu aizstāt pēc diviem gadiem. Tam esot jābūt “gados jaunam” un tādam, kurš “spēj saturēt un kuplināt partiju, izvirzīt jaunus mērķus”. Iespējams, tas varētu būt A. Krauze, bet Brigmanis iepriekš intervijās licis noprast, ka viņš par partijas vadītāju labprāt redzētu pašreizējo satiksmes ministru Uldi Auguli.
