Zems ražīgums, trūkst inovāciju un kooperācijas. OECD pētījums atklāj neglaimojošu ainu par Latvijas lauksaimniekiem 2
Zems darba ražīgums, lauksaimnieki savā starpā nekooperējas, ražo produktus, kas nav inovatīvi un eksportējami ārpus mūsu valsts robežām – šādu Latvijas lauku ainu ieskicē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Zemkopības ministriju, izpētījusi nozares produktivitāti un ilgtspējību.
Pētot mūsu valsts situāciju, OECD pētnieki noskaidrojuši – lai gan Latvijas ekonomika ir maza, tā ir atvērta un dinamiska. Iedzīvotāju skaits valstī samazinās, un aptuveni 68% cilvēku dzīvo tieši pilsētvidē, nevis laukos.
Divas trešdaļas nesaņem algu
Visās iespējamās jomās mūsu valstī notiek dažāda veida reformas, lai risinātu klātesošos izaicinājumus un pārraudzītu notiekošo progresu attiecīgajās jomās. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē valsts attīstību, ir mazais tirgus apmērs, un tieši inovāciju ziņā mēs ļoti iepaliekam, secina pētījums.
Ja runājam par lauksaimniecību, OECD norāda, ka šī joma Latvijā pamazām attīstās, taču tas nenotiek tik strauji kā citās tautsaimniecības nozarēs. Neskatoties uz to, lauksaimniecība veido samērā lielu tautsaimniecības daļu – 3%, kā arī eksporta daļu – 17%, bet nodarbināti tiek 8% iedzīvotāju.
Tāpat varam lepoties ar dabas resursiem, piemēram, zemes un ūdens, kuru Latvijā ir daudz un ļoti labā kvalitātē.
Tomēr kopš 2000. gada lauku saimniecību skaits ir samazinājies uz pusi un, lai gan to ienākumi gadu laikā ir kāpuši, 60% sastāda atbalsts no ārpuses. Taču ir arī virkne problēmjautājumu, kas Latvijas valstij būtu jārisina.
To skaitā ir prasmju nepietiekamība, emigrācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotāju un pakalpojumu koncentrācija pilsētās, kas skar visu tautsaimniecību.
Nozares līmenī ir problēmas ar lauksaimniecības atbalsta maksājumu izmantošanu nekomerciālu saimniecību atbalstam un augsts neapmaksātā darbaspēka līmenis lauku saimniecībās.
Liela daļa no laukos strādājošajiem ir ar zemu kvalifikāciju vai sliktām prasmēm un samērā ar citam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pie mums ir zems darbaspēka ražīgums.
Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% no lauku saimniecību darbaspēka ir neapmaksātas, bet 64% saimniecību standarta vai vidējais ražojums nepārsniedz četru tūkstošu eiro vērtību.
Ekonomiski neizdevīgi ir arī tas, ka liela daļa produkcijas, ko saražo Latvijas lauksaimnieki, ir ar zemu vai vispār bez pievienotās vērtības.
Nepietiekams ir arī nozares pārstāvju “draudzēšanās” jeb sadarbības līmenis, jo šobrīd izveidotas tikai dažas ražotāju grupas, bet pētnieki akcentē, ka kooperācija ir svarīgs elements, ja saimnieki vēlas sagaidīt attīstību.
Jāsakārto zemes jautājumi
Mūsdienās graudkopība un piena lopkopība veido lielāko daļu Latvijas lauksaimniecības produkcijas.
Komerciālo saimniecību struktūra ir divējāda: lopkopības saimniecības parasti ir mazākas par vidējām ES saimniecībām, bet graudkopības saimniecības lielākoties ir lielas un orientētas uz eksportu.
Graudi ir Latvijas galvenā lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupa, bet tajā pašā laikā puse saimniecību vispār nepārdod nekādas lauksaimniecības prece, kas būtiski bremzē ekonomisko attīstību.
Kā risināt visas šīs problēmas? OECD iesaka izmantot lauksaimniecības inovācijas, lai uzlabotu nozares produktivitāti, kā arī pārtikas sistēmas ilgtspēju un efektivitāti.
Pēc pētnieku domām, to finansējumu, ko šobrīd aprēķina saskaņā ar platību vai ražošanas apjomiem, jānovirza nozares ilgtermiņa produktivitātei: izglītībai, saimniecību vadībai, investīcijām, sadarbībai.
Tāpat ir jāpalielina atbalsts augstākas vērtības produktu ražošanai, novēršot vājās vietas vērtību ķēdē. Latvijā būtu jāvienkāršo zemes īpašuma un nomas regulējumu, lai veicinātu labi funkcionējošu zemes tirgu.
Savukārt, lai risinātu kvalificētā darbaspēka iztrūkuma problēmu laukos, OECD, pirmkārt, piedāvā ne tikai celt darbaspēka kvalifikāciju, bet arī uzlabot pašu lauku saimniecību īpašnieku izglītības līmeni.
To varētu izdarīt gan ar formālās, gan neformālās mūžizglītības palīdzību, taču valstij jāpanāk, lai tā ir lauku ļaudīm pieejama ne tikai fiziski, bet arī finansiāli. Tāpat ir jāveicina jauniešu interese, laukos nodrošinot pienācīgu un darbīgiem cilvēkiem atbilstošu infrastruktūru.
“Lai apturētu cilvēku izbraukšanu no lauku apvidiem un piesaistītu jaunu cilvēku interesi, jāparūpējas, lai šīs teritorijas kļūst pievilcīgākas. Tāpat ir jānodrošina augstāks ienākumu līmenis. Savukārt pašiem lauksaimniekiem ir jāpanāk, ka neskatoties uz pašu klātbūtni vai prombūtni, saimniecība darbojas labi un produktīvi,” savu skatījumu pauda kanādietis, OECD Tirgus un lauksaimniecības direktorāta direktors Kens Ašs, kas Latvijā ciemojās pētījuma prezentācijas laikā.
Attiecībā uz inovācijām, lai pārvarētu tirgus lieluma ierobežojumus, viņaprāt, Latvijā jāveicina reģionālā sadarbība pētniecības un inovāciju jomā.
Mazā laika sprīdī padarīts daudz
Ar pētījumu iepazinās arī Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš tā autoriem veltīja atzinīgus vārdus, taču norādīja, ka dažos jautājumos viņu viedoklis atšķiras.
“Prieks, ka Latvija ir viena no tām valstīm, kurā šāds nozīmīgs pētījums tika veikts. Tomēr dažas lietas, kas tajā izceltas, manuprāt, nav pašas aktuālākās. Vēlos arī uzvērt to, ka mēs neesam mazi, ja skatāmies no vienotā ES tirgus viedokļa. Un, ja esam vienotā tirgus sastāvdaļa, tad vienādiem būtu jābūt arī nosacījumiem, taču pieredze rāda, ka pastāv atšķirības starp dažāda līmeņa valstīm. Vēlētos, lai tā nebūtu.”
“Mēs esam jauna valsts, un kopš neatkarības atgūšanas nemaz nav pagājis tik liels laiks. Bez šaubām, liels atspēriena punkts lauksaimniecībai bija iestāšanās ES, pēc kuras izaugsmes potenciāls šajā nozarē tiek īstenots daudz labāk nekā iepriekš,” pēc pētījuma prezentācijas sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kura optimistiski tic, ka mūsu lauksaimniekiem ir lielas iespējas celt savu produktivitāti, efektivitāti un potenciāls attīstīties inovāciju jomā.
