Zemo algu saņēmēju skaits samazinās divkārt 9
Centrālā statistikas pārvalde publicējusi jaunāko informāciju par vidējo mēneša darba samaksu Latvijā. Vidējā bruto alga (jeb tā sauktā alga uz papīra) šā gada otrajā ceturksnī pārsniegusi 1000 eiro atzīmi, savukārt vidējā neto alga (uz rokas) šobrīd ir 743 eiro.
Tradicionāli augstākais darba samaksas līmenis ir Rīgā, kuras ekonomika veido aptuveni pusi no Latvijas kopējā apjoma. Rīgā vidējā bruto alga ir sasniegusi 1126 eiro. Pierīgas reģionā vidējā bruto alga ir 954 eiro, Kurzemē – 861, Zemgalē – 846, Vidzemē – 801, savukārt Latgalē – 702 eiro (skat. 1. attēlu). Tomēr, neskatoties uz būtiskām savstarpējām atšķirībām, visos reģionos algu kāpuma tendence notiek paralēli un vienlaikus.
Pretēji apgalvojumam, ka vidējās algas izaugsme notiek uz dažu labi atalgoto rēķina, fakti liecina par pretējo – algu kāpumu izjūt pietiekami liels strādājošo skaits. Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem (kur tiek precīzi uzkrāta visa informācija par oficiāli uzskaitīto atalgojumu), jūnijā bruto algu vismaz 1000 eiro apmērā saņēmuši 278 tūkstoši jeb aptuveni viena trešdaļa no visiem 810 tūkstošiem Latvijā strādājošo, kuriem ir bijuši darba ienākumi (pastāv arī strādājošie, kuriem nav bijuši darba ienākumi, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā esošās māmiņas, slimojošie u. tml.).
Šie paši VID dati liecina, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas izmaiņas arī zemāku algu grupās, kuru rezultātā simtiem tūkstošu strādājošo ir pārvietojušies uz augstāku atalgojuma līmeni (skat. 2. attēlu). 2012. gada vidū gandrīz 400 tūkstoši strādājošo saņēma bruto algu ne vairāk kā 500 eiro, bet šobrīd tādu darbinieku skaits ir tikai 229 tūkstoši. Jāatzīmē, ka faktiskais algu līmenis ir vēl augstāks, jo oficiālā uzskaite neietver aplokšņu algas, kuru īpatsvars joprojām ir nozīmīgs – aplokšņu algas Latvijā saņem aptuveni 200 000 nodarbināto jeb viena ceturtdaļa. Tātad nevar būt runa par to, ka vidējās darba samaksas palielināšanās notiek tikai uz neliela strādājošo skaita rēķina – algu kāpums Latvijā skar pietiekami plašu cilvēku loku.
Algu palielinājums ir straujāks nekā inflācija. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā neto alga Latvijā ir palielinājusies par 52% (no 488 līdz 743 eiro), savukārt patēriņa cenu līmenis šajā pašā periodā ir pieaudzis par 7%. Tas nozīmē, ka pakāpeniski palielinās strādājošo pirktspēja – par vidējo algu var nopirkt lielāku preču un pakalpojumu daudzumu nekā iepriekš.
Darba samaksas straujš kāpums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī abās pārējās Baltijas valstīs. Igaunijā vidējā bruto alga otrajā ceturksnī sasniedza 1321 eiro (kas ir 6% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš), bet Lietuvā – 927 eiro (+10%). Algu līmeņa hierarhija, saskaņā ar kuru Igaunijā ir augstākais līmenis, Lietuvā – zemākais, bet Latvija atrodas pa vidu, vērojama gandrīz visās ekonomikas nozarēs.
Sagaidāms, ka esošā atalgojuma kāpuma tendence Latvijā saglabāsies. Bezdarbs ir sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 10 gadu laikā, darba devēji norāda uz pieaugošu darbinieku trūkumu. Tāpēc līdz ar tālāko ekonomikas izaugsmi darba tirgū būs pieaugošs pieprasījums, tādējādi algu kāpums Latvijā turpinās palielināties.
