Veidot zemnieku saimniecību vai SIA? Plusi un mīnusi 2
“Mums ir neliela zemnieku saimniecība. Vai, no grāmatvedības viedokļa, mums būtu izdevīgāk veidot SIA? Kādi plusi un kādi mīnusi ir zemnieku saimniecībai un kādi – SIA?” žurnālam “Praktiskais Latvietis” jautā Rita no Saulkrastiem.
Zemnieku saimniecības darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”, bet SIA darbību nosaka Komerclikums.
Atbildība un grāmatvedība
Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Tas nozīmē, ka parādu gadījumos var atsavināt arī īpašumu, kurā dzīvo ģimene, ja nav noslēgts laulības līgums ar laulāto. SIA atbild tikai ar to mantu, kas tai pieder, – tie ir pamatlīdzekļi, preces, materiāli, nauda, debitori. Ja SIA ir parāds, no tās īpašnieku mantas parādu nepiedzen.
Darba tiesības un darba aizsardzība jāievēro gan zemnieku saimniecībai, gan SIA. Taču grāmatvedības kārtošanā pastāv atšķirības. SIA grāmatvedību kārto pēc divkāršā ieraksta principa (debets – kredīts), bet zemnieku saimniecības to drīkst darīt arī pēc vienkāršā ieraksta principa (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls), ja apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 eiro.
Gada pārskats un nodokļi
SIA izstrādā gada pārskatu. Ja zemnieku saimniecība izvēlējusies kārtot grāmatvedību pēc divkāršā ieraksta principa, arī tā izstrādā gada pārskatu. Šajā gadījumā zemnieku saimniecība, tāpat kā SIA, aizpilda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un maksā 15% uzņēmumu ienākuma nodokli no peļņas.
Zemnieku saimniecības īpašnieks, tāpat kā SIA dalībnieks, maksā arī 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli no dividendēm. Tā ir summa pēc tīrās peļņas (pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa). SIA peļņu var sadalīt dividendēs vai atstāt uzņēmuma rīcībā, bet zemnieku saimniecības īpašnieks neko nedala un neko speciāli neatstāj – visa peļņa, ko tas nopelnījis, ir izmaksājama.
Zemnieku saimniecībai izmantojamā manta un līdzekļi ir ļoti saistīti ar īpašnieka privāto dzīvi, tāpēc ir grūti nodalāmi, turklāt likumā tas nav paredzēts. Gada pārskatu likumā nav noteikts, kur un kā uzrādīt ieliktos un izņemtos līdzekļus. Katrā ziņā šajā gadījumā nevaram runāt par aizdevumu, jo likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” nav noteiktas robežas. Naudu zemnieks var izņemt, kad vēlas, un nav nekāda ierobežojuma (tikai jāievēro skaidrās naudas darījumu kārtība, kas noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā).
Ja zemnieku saimniecība kārto grāmatvedību pēc vienkāršā ieraksta principa, tā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 24% apmērā no ienākuma (peļņas) un iesniedz tikai gada ienākumu deklarāciju.
Dažādu veidu nodokļu atlaides attiecas gan uz SIA, gan zemnieku saimniecību, ja nodarbojas ar lauksaimniecību.
Jāizlemj pašiem
Grāmatvedību tradicionāli ērtāk ir kārtot pēc divkāršā principa, vienīgi pašiem kontu plānā jāatver jauni specifiski konti, kas attiecas uz lauksaimniecību. SIA vadās pēc standarta bilances posteņiem, taču zemnieku saimniecībai pašai bilancē jāveido apakšposteņi, kas uz to attiecas.
Zemnieku saimniecības īpašnieks ir pašnodarbinātais (ja nav iecelts pārvaldnieks) un maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no mēneša minimālā ienākuma (320 eiro). SIA valdes loceklis arī maksā VSAOI no 320 eiro, ja tam ir apgrozījums un nav citu darbinieku.
Lai uzzinātu par atsevišķiem nosacījumiem, jālasa katra likuma teksts, bet precīzi atbildēt uz jautājumu, kurš uzņēmējdarbības veids ir izdevīgāks, nevar – katram pašam pēc būtības jāizvērtē, kas šķiet vienkāršāk, saprotamāk un tuvāk.
Uzziņa
Zemnieka saimniecība ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli – zemi.
SIA ir kapitālsabiedrība (komerc-sabiedrība), kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtību kopsummas. SIA var nodarboties arī ar lauksaimniecību.
