Foto – no LAD arhīva

“Zemnieku saeima” vērtēs iespēju aicināt izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā 0

Biedrība “Zemnieku saeima” šonedēļ vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja biedrības priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Reklāma
Reklāma
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

“Rīt [7.novembrī] mums ir ārkārtas valdes sēde. Mēs, iespējams, izskatīsim aicinājumu valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā,” teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būs vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pamata problēma, kāpēc situācija ir tik smaga, ir tāpēc, ka valsts ilgstoši nepietiekami ir ieguldījumis meliorācijas sistēmu uzturēšanā un rekonstrukcijā,” piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nākamā gada pavasaris lauksaimniekiem būs grūts laiks, jo daudzām saimniecībām var trūkt resursu, lai sāktu nākamo sezonu. “Nākamā sezona būs smaga, jo šogad daudzviet nenovāca ražu, kā arī slapjajos rudens laika apstākļos nevarēja iesēt ziemāju kultūras. Tas nozīmē, ka pavasarī būs jāsēj vasarāji, bet sēkla nebūs viegli pieejama un tā droši vien arī nebūs lēta. Tāpat būs jāpaveic ļoti lieli apmēri, jo, kad zemniekie iesēj gan ziemājus, gan vasarājus, darbi starp rudeni un pavasari sadalās. Vasarāju kultūrām ir arī zemāks ražības līmenis nekā ziemājiem,” klāstīja “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece.

Jau ziņots, ka valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas plūdos cietušajām vairāk nekā 2000 saimniecībām jau ir izmaksāti.

Tāpat ziņots, ka līdz 30 novembrim ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā izsludināta 29 novados – Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.