“Zemnieku saeima” un kooperatīvu asociācija grib būt starpnieki zemes pārdošanā vietējiem 6
Lai veicinātu zemes efektīvu izmantošanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) gatavas uzņemties starpnieka lomu, atrodot piemērotāko pircēju lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, tādā veidā aicinot zemes īpašniekus pārdošanas darījumā priekšroku dot vietējiem lauksaimniekiem.
Kā biznesa portālu “Nozare.lv” informēja organizāciju pārstāvji, patlaban liela daļa zemju potenciālo pārdevēju piemērota pircēja meklējumos vēršas pie ārvalstu zemju uzpircējiem. Informācijas trūkuma dēļ tas ir vienkāršākais ceļš īpašuma realizācijai. Tikmēr ir daudz saimniecību, kuras labprāt iegādātos zemi, tomēr potenciālie pārdevēji un pircēji cits par citu neuzzina, un lauksaimniecības zeme nonāk investoru rokās.
Lai novērstu šo problēmu, LLKA un ZSA ir izveidojušas vienotu informatīvu platformu, kurā aicinās iedzīvotājus un juridiskās personas pieteikt savus īpašumus, kuriem tiek meklēts pircējs. Visa informācija tiks apkopota un ievietota ZSA un LLKA mājaslapās.
“Ja zemes īpašnieki dzīvo tālu no īpašuma, viņi nepārzina vietējo situāciju, nepazīst kaimiņus, protams, ka viņiem vieglāk zemi pārdot pirmajam pircējam – ārzemniekam. Apzinoties šo situāciju, esam gatavi uzņemties tādu kā savedēja lomu, lai zeme nonāktu pie vietējiem lauksaimniekiem, kuri attīsta ražošanu un bieži vien nezina, ka tuvumā tiek tirgota zeme,” norāda ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Lai veicinātu lauksaimniecības zemju izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju strādā pie kritērijiem, kuri turpmāk tiks piemēroti zemes iegādei. Piemēram, tie varētu būt lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Kritēriji tiks iekļauti grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ko tuvākajā laikā plānots skatīt valdībā. Likumprojekts gan neliegšot nelielu lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.
Kā ziņots, likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi.
Savukārt nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” -“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pērn 28.novembrī rosināja grozījumus likumā, paredzot ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020.gada 1.maijam, kad beigsies nākamais ES daudzgadu budžets.
Kā iepriekš Saeimas sēdē norādīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (V), zemes iegādes ierobežojumi ir bijuši spēkā jau ilgu laiku un tie ir bezjēdzīgi, jo investori slēpjas un nav iespējams noskaidrot, cik daudz zemes ir pārdots ārvalstniekiem. Ārvalstu investoru mājaslapās esot pieejama informācija par 10 000-20 000 un pat 100 000 hektāru iegādi Latvijā.
