Biedrība: aizaugušas zemes pārveide par meža zemi – īpašnieku slinkuma legalizēšana 9
Aizaugušu lauksaimniecības zemju atvieglota transformēšana par meža zemēm ir zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana, līdz ar to lauksaimnieki un pašvaldības pieprasa izmaiņas Meža likumā, informēja biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
“Zemkopības ministrijas politika ir līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, tomēr šī brīža rīcība, pieļaujot atvieglotu aizaugušo lauksaimniecības zemju transformēšanu par meža zemēm, norāda uz pretējo. Tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. Šo faktu lieliski apzinās arī pašvaldības, kurām rūp nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība,” sacīja Lazdiņš.
Viņš arī norādīja, ka saistībā ar minēto izmaiņu pieprasīšanu biedrība ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem. Grozījumi paredz, ka par mežu kopš šā gada 1.janvāra tiek uzskatīta 0,5 hektārus un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze, tomēr lielākā daļa pašvaldību un lauksaimnieku vēstulēs aicina atlikt normas stāšanos spēkā termiņu vismaz līdz 2025.gada 1.janvārim.
“Lauksaimnieki daudzkārt ir vērsušies Zemkopības ministrijā, aicinot mainīt normu, taču ministrija nav ņēmusi vērā lauksaimnieku lūgumus. Arī izstrādājot šo likuma normu, konsultācijas ar lauksaimnieku organizācijām nenotika,” norādīja Lazdiņš.
“Latvijā meži sasniedz aptuveni 58% no kopējās platības. Latvijā ir neskaitāmi lauksaimnieki, kuri no zemes novāc apaugumus. To nevar izdarīt ne gada, ne divu, nedz arī trīs gadu laikā. Tas ir gadiem ilgs process, kurā īpaši aktīvi ir jaunie lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet iekoptas zemes pieejamība ir ierobežota,” sacīja biedrības vadītājs.
Kā ziņots, no 2015.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Meža likumā, kas paredz – par mežu tiks uzskatīta arī zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri. Līdz ar to uz šīm platībām attieksies likumā noteiktās prasības, kas nozīmē informācijas sakārtošanu zemes kadastra sistēmā, savukārt Valsts meža dienestam būs iespējams kontrolēt šādu mežu apsaimniekošanu un koksnes ieguvi arī šajās platībās.
Prasības attiecas uz bijušajām lauksaimniecības zemēm, kur iepriekš mežs nav bijis, bet ir izveidojies koku apaugums, kas lielāks par 0,5 hektāriem un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus, koku skaits ir vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas.
Kā norāda ZM, likuma grozījumi bija nepieciešami, lai mazinātu atšķirību starp mežu platībām “de jure”, kad kadastrā platība tiek uzrādīta kā mežs, un platībām “de facto”, kad zemes lietošanas veids dabā ir cits. Saskaņā ar valsts statistikas datiem atšķirība starp šīm platībām ir ap 260 000 hektāriem. Tāpat grozījumi bija nepieciešami, lai novērstu dažādu traktējumu un konfliktu iespējas, jo iepriekš bez precīzi noteiktiem kritērijiem to varēja attiecināt uz jebkuru koku apaugumu.
Tāpat ZM norāda, ka jaunie Meža likuma grozījumi iepriekš paredzēja trīs gadu laika periodu zemju īpašniekiem lēmuma pieņemšanai. Daudzi zemes īpašnieki šajā laika periodā arī attiecīgu lēmumu ir pieņēmuši un savas zemes atbrīvojuši no kokaugiem vai reģistrējuši aizaugušās platības kā mežu.
