“Zemnieku saeima” aicina nesteigties ar intensīvu ceļmalu appļaušanu 0
Lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība “Zemnieku saeima” aicina zemniekus, pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – jūlija sākumā un septembrī.
Ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, savukārt vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.
Kā norāda biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, jau pagājušā gadā lauksaimnieki, pašvaldības darbinieki un ceļu apsaimniekotājo tika aicināti nesteigties ar ceļmalu pļaušanu pirms vasaras Saulgriežiem.
“Arī šogad atgādinām, ka sakopts ne vienmēr ir gludi nopļauts, bet aicinām saglabāt augu daudzveidību un priecāties par ziedošajiem augiem. Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība – augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un par pļaušanu ietaupītos līdzekļus izmantosim citiem ceļu kopšanas darbiem,” tā Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī atzina, ka, iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par “pareizo” zāles garumu apdzīvotās vietās,”
“Zemnieku saeima” apvieno gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
