“Man bija izveidota paraugsaimniecība, taču tagad esmu pataisīts par noziedznieku…” Zemnieks pagaidām izglābjas no soda 118
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Godājams Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta zemnieks 79 gadus vecais Broņislavs Pavlovičs vairāk nekā gadu dzīvoja lielā stresā, jo bija apsūdzēts par kriminālām darbībām, par ko draudēja ievērojams sods: prokurore Sandra Katkeviča lūdza tiesai noteikt 22 597,36 eiro naudas sodu un četru mēnešu nosacītu cietumsodu. Zemgales rajona tiesa Aizkrauklē zemnieku gan attaisnoja, taču nekas nav beidzies – prokurore spriedumu pārsūdzēs.
Ko tad tādu izdarījis Pavlovičs, par kura ģimenes sakopto sētu savulaik priecājušies pat dzejnieks Imants Ziedonis un rakstnieks Ēriks Hānbergs, apbraukājot Latviju sakoptāko lauku sētu tūrēs?
Visticamāk, Pavlovičs līdz apsūdzēto sodam nebūtu nokļuvis, ja ne viņa brālēns Jānis, kura īpašums atrodas blakus. Starp abiem esot sens naids.
Jānis ar mani runāt atteicās, bet no apsūdzētā sapratu, ka pamatā esot skaudība: vienam viss dzīvē gājis no rokas, otram pagalam slikti.
Lai arī kā tas būtu bijis, Valsts meža dienests uzzinājis, ka Pavlovičs veicis nesankcionētas darbības savā mežā: transformējis nepilnus simt kvadrātmetrus meža zemes, racis grāvjus dažu desmitu metru garumā un piedevām vēl mazliet padarbojies kaimiņu zemes gabalos.
Tiesā apsūdzība un aizstāvība savā starpā sacentās dažādu noteikumu un likumu interpretācijā, piemēram, ko drīkst darīt mežā un ko nedrīkst, atšķirībām dabā un uz papīra, dažādos laikos veiktiem mērnieku uzmērījumiem, piemēram, bija vai nebija grāvji, caurteka vai tas tikai veidots no jauna utt.
Kā to visu vērtēja tiesnese Inga Zālīte, varēs uzzināt, kad būs pilnais spriedums un tas nonāks apgabaltiesā.
Kā tiesā skaidroja apsūdzētais, tad savulaik, kolhoza šoferis būdams, privatizējis zemi, mežu un dīķi, ko centies uzturēt kārtībā. Saņēmis atzinību par zivkopību. Bet brālēns pa savu zemi esot darbojies haotiski, grāvjus un caurteku aizlaidis.
Sākušas iet bojā zivis, un bijis kaut kas jādara. Pavlovičs tīrījis caurteku un grāvjus, kas tur bijuši vēl kopš viņa bērnības. Jā, sametis nedaudz dūņas trešā kaimiņa Dāvja zemē, par ko esot vainīgs, taču jūtas izdarījis labu darbu: sakopis dīķi, grāvjus, caurteku, tāpēc gan paša, gan kaimiņu, tostarp brālēna, mežs vairs neesot ūdenī. Drīz atkal vajadzēs tīrīt, bet nezinot, ko tagad darīt.
“Man bija izveidota paraugsaimniecība, taču tagad esmu pataisīts par noziedznieku,” tiesā sūrojās Pavlovičs.
“Nekādu mežu neesmu iznīcinājis. Dīķa malā vēl no padomju laikiem bija kūdras kaudze. Dūņas no dīķa metu kaudzes virzienā un to vietu starp dīķi un kaudzi pielīdzināju, lai var izbraukt ar traktoru, vedot malku. Tur koku nebija, tikai krūmi. Tagad tur esmu sastādījis eglītes.”
Kaimiņš Dāvis tiesā liecināja, ka zaudējumu viņam neesot. Pavloviča izdarītais – 0,23 hektāru platībā kailcirtē izlīdzinātā grunts un izraktais grāvis – ļaunumu viņam neesot nodarījis. Jānim, kā viņš pats teica, gan esot nodarīti zaudējumi 4911 eiro. Kādi tieši, īsti nevarēja saprast ne tiesas zālē, ne dabā uz vietas: Jāņa īpašums aizaudzis ar latvāņiem, nekopts.
Arī Valsts meža dienesta juriste Solvita Bogdanoviča konkrētus zaudējumus uzrādīt nevarēja, jo nav zināms, kas dīķa malā iepriekš bijis: krūmi vai koki, palikuši vien zari iebrauktā ceļā, svaigi rakumi, uzstūmumi un līdzinājumi.
“Tomēr meža zemsedze tika iznīcināta. Tā, protams, ar laiku atjaunosies, bet par to nav runa. Runa ir par neatļautu atmežošanu un rakšanas darbiem, turklāt ne tikai savā, bet svešā īpašumā. Tam visam vajadzēja speciālu atļauju. Tā nebija parasta dīķa un grāvju tīrīšana, bet gan darbības ar traktoru un noteikta daudzuma zemes pārvietošana.”
“Biju domājis, ka esmu izglābis trīs meža īpašumus no applūšanas un dīķa zivis no nosmakšanas, bet tieku tiesāts. Sakopu dīķi, sastādīju eglītes un ogulājus, sakopu īpašumu, ar ko lepojos un mani bērni lepojas. Savu vainu nekur neredzu, neesmu vainīgs un lūdzu mani attaisnot,” pēdējā vārdā sacīja apsūdzētais.
Pēc attaisnojošā sprieduma pasludināšanas 22. decembrī tiesnese I. Zālīte to komentēja, sacīdama, ka, jā, materiāls zaudējums nodarīts, bet lietā nav konstatēts būtisks kaitējums videi, uz ko balstījusies apsūdzība: ir tikai aprēķini, kā šo kaitējumu aprēķināt: sanākuši 22 163,55 eiro. Bet ar to vien notiesājošam spriedumam esot par maz.
