Zemnieks no āboliem lepni izliek latvju zīmes, krievu mediji redz svastiku un piesauc nacismu 221
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas fermeris sarīko ābolu “nacismu”” – šāds dīvains virsraksts lasāms Krievijas televīzijas kanāla “Carjgrad” interneta vietnē. “Latvijā ābolu ražas novākšanu atzīmē, izliekot no tās svastiku,” satraucies portāls “Lenta.ru”. Šī “informācija” krievu valodā pārpublicēta arī citviet un aktīvi izplatīta sociālajos tīklos, pausts arī satraukums, ka “Eiropas Savienība klusē”. Par ko īsti ir stāsts?
Lauku saimniecības īpašnieks no Malnavas Igors Popovičs 26. septembrī ievietoja savā “Facebook” profilā bildes ar savāktajiem āboliem, kas izkārtoti latviešu etnogrāfisko zīmju formā, un pievienoja parakstu “Ābolu raksti”. Daudzi soctīkla lietotāji atzīmējuši, ka viņiem patīk bildes, bet vairāk nekā divi tūkstoši dalījušies ar šo ierakstu.
Pie ieraksta lasāmi pozitīvi komentāri: “Brīnišķīga izdoma”; “Latviešu risinājums ražas, tautiskuma un mākslinieciskās iedvesmas pārpilnībai”; “Ja pietiek materiāla, var Lielvārdes jostu izlikt? Ļoti patīk, ka tādu skaistumu veidojat!”; “Skaista ideja un izpildījums!” Ir arī uzslavas krievu valodā.
Arī pats autors bijis gandarīts par labajām atsauksmēm un turpat atbildējis interesentiem: “Šis ir manis paša veidots. Ļoti priecē, ka cilvēkiem tas patīk, un jāatzīst, pārsteigums pašam – cik daudzi par to jūsmo. Paldies!”
“Facebook” šos foto ievērojusi arī izdevuma “Praktiskais Latvietis” žurnāliste Inita Šteinberga, sazinājusies ar Igoru un lūgusi, vai var šīs bildes publicēt žurnālā kā iedvesmas avotu citiem, saņemot apstiprinošu atbildi. Jaunais puisis esot stāstījis, ka ideja izkārtot ābolus latvju zīmju formā viņam bijusi jau sen, bet iepriekš tam pietrūcis laika. Šoruden beidzot izdevies ieceri īstenot.
Tikmēr “ābolu raksti” jau bija pamanīti Krievijas informatīvajā telpā – tur tie nekavējoties sasaistīti ar nacismu un bildēm piešķirts politisks saturs. Krievijas mediji gan nebija centušies sazināties ar autoru, turklāt kā avots publikācijās norādīts nevis pats Igors Popovičs, bet māksliniece Inga Jaunzeme, nepatiesi apgalvojot, ka viņa ir Malnavas iedzīvotāja, kura kopā ar zemnieku vākusi ābolus un veidojusi šīs zīmes. I. Jaunzeme bija tikai dalījusies ar bildēm savā “Facebook” profilā. Interesanti, ka Krievijas propagandas mediji ne tikai pārpublicējuši bildes bez atļaujas, bet pat mēģinājuši tās pārveidot, retušējot vietas, kur viņu ieskatā redzams “nacisms”, acīmredzot, lai pasargātu savus lasītājus no šiem skatiem.
Rakstos atgādināts, ka Latvijā jau agrāk bijuši līdzīgi skandāli, piemēram, 2013. gadā esot sodīts KHL klubs Rīgas “Dinamo”, pirms kura spēles arēnā esot izpildīts tautisks priekšnesums un hokeja funkcionāri vienā no epizodēm bija saskatījuši nacistisku simbolu. Tolaik “Dinamo” tika uzlikts 15,8 tūkstošu latu naudassods un piedraudēts ar izslēgšanu no līgas, ja kaut kas tāds atkārtošoties. TV “Carjgrad” arī norāda, ka Rīgā katru gadu notiekot leģionāru piemiņas gājieni.
Igors Popovičs, uzzinājis no “Latvijas Avīzes” par Krievijas mediju reakciju, nosaka: “Saprotu, ka šajā gadījumā viņi mēģina to izmantot naida kurināšanai, bet es par to īpaši neuztraucos. Manai publikācijai “Facebook” 99,9% bija pozitīvas atsauksmes.
Tur gan arī viena persona rakstīja, ka esot jau skaisti, bet svastika visu sabojājot. Es netaisos ne ar vienu strīdēties un pārliecināt, katram ir savi uzskati. Atbildēju tikai, ka te nav domāta ne naida kurināšana, ne nacisms. Katrs saskata to, ko vēlas. Ja kādam tas traucē, nav jāskatās.”
Par ugunskrusta izmantošanu folklorā, arī latviešu tautas zīmēs rakstīts daudzkārt. Tas ir viens no senākajiem pasaulē izmantotajiem simboliem, atrodams daudzās senajās kultūrās: sākot no Japānas un Ķīnas līdz pat Eiropai. Tāpat pazīstams Indijā, pie Amerikas indiāņiem.
To bieži attēlo uz Budas pēdām un hinduismā, kur tas ir laimes un veiksmes simbols. Lietuvā jau 2010. gadā Klaipēdas tiesa atzinusi, ka ugunskrusts nav uzskatāms par nacistiskā režīma simbolu, jo ir daudz senāks simbols, kas ir daļa no Lietuvas vēstures mantojuma. Latvijā tas vairāk apspriests mediju un ekspertu diskusiju līmenī, tomēr atziņas bijušas, ka no ugunskrusta nav iemesla izvairīties tikai tāpēc, ka līdzīgu simbolu izmantojis arī kāds totalitārs režīms.
Savulaik “Latvijas Avīzei” norādījusi akadēmiķe, pašreizējā Saeimas deputāte Janīna Kursīte: “Vai mums jāatsakās no tik sena simbola izmantošanas, ja to savulaik izmantojusi arī kāda neliešu grupa? Es piekristu zīmes izmantošanai etnogrāfijā, tradicionālajā kultūrā. Bet aiz cieņas pret tiem, kas cieta no nacionālsociālisma varas, gan aiz bailēm, ka šis recidīvs var atkārtoties, esmu kategoriski pret šīs zīmes izmantošanu tur, kur tā kļūst par ideoloģisku un politisku zīmi.”
Ābolu ražai un Latgales zemnieka mākslinieciskajām izpausmēm, protams, ar politiku un ideoloģiju nav nekāda sakara, lai kā to mēģinātu pasniegt Kremļa propagandas rupori.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
