Zemnieks cīņā par Teiču rezervātu 2
Ja valdība un Saeima pieņems Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos grozījumus Teiču dabas rezervāta likumā, tas varētu kalpot par precedentu bioloģiskās daudzveidības pasargāšanai no toksisko, mutagēno un ķīmisko vielu ietekmes arī citur.
Mētrienas puses zemnieka Andreja Brieža neatlaidīgas rīcības ietekmē sagatavoti likuma grozījumi, kas lauksaimniekiem Teiču rezervāta ārējā aizsargjoslā aizliegs lietot arī ūdensorganismiem un bitēm kaitīgos pesticīdus.
“Jau pirms diviem gadiem vērsos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lai noskaidrotu, ko nozīmē Teiču dabas rezervāta likumā teiktais, ka rezervāta ārējā aizsargjoslā ir “aizliegts lietot toksiskas, mutagēnas ķīmiskās vielas un produktus”.
Izrādījās, ka valsts pati nezina, ko nozīmē termins “toksisks”, un ka likuma pants šobrīd nenozīmē neko. Labā ziņa ir tā, ka VARAM sēdās pie galda kopā ar Valsts augu aizsardzības dienestu, lai šo jautājumu noskaidrotu. Un pēc diviem gadiem atbilde tika atrasta,” stāsta Mētrienas pagasta zemnieku saimniecības “Priežukalns” saimnieks Andrejs Briedis. Viņa saimniecība ir līdzās Teiču dabas rezervātam.
2008. gadā, kad Teiču rezervāta pievārtē, Mētrienā, blakus Sildu ezeram, A. Briedis sāka nodarboties ar biškopību, viņš bija pārliecināts, ka šī ir viena no biškopībai piemērotākajām vietām Latvijā.
Fakts, ka lielākā daļa no tuvumā esošajām platībām atradās rezervāta teritorijā, kur cilvēka darbība ir aizliegta ar likumu, savukārt tuvumā esošās lauksaimniecības zemes skaitījās rezervāta ārējā aizsargjosla, kur likums liedz lietot “toksiskas, mutagēnas ķīmiskās vielas un produktus”, bija par pamatu tam, lai viņš izvēlētos saimniekot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.
“Ilgu laiku biju pārliecināts, ka par dažādu pesticīdu piesārņojumu biškopības produktos man nav jāsatraucas, jo likums un valsts mani sargā,” stāsta A. Briedis.
Taču izrādās, ka likuma formulējums par aizliegumu Teiču rezervāta ārējā aizsargjoslā lietot augu aizsardzības līdzekļus ir pārāk izplūdis un nekonkrēts. Teiču rezervāta tuvumā strādājošie lauksaimnieki pat nenojauš par noteiktajiem ierobežojumiem.
Atmatas un ilggadīgie zālāji uzarti, lai audzētu ienesīgas lauksaimniecības kultūras, un brīvi tiek lietoti Latvijā reģistrētie pesticīdi.
“Ja valsts mani nesargā, tad jārīkojas bija man – bišu saimes no rezervāta ārējās aizsargjoslas biju spiests izvest uz tuvējiem mežu masīviem,” piebilst A. Briedis.
VARAM šobrīd grozījumus Teiču dabas rezervāta likumā ir papildinājusi, precizējot rezervāta ārējā aizsargjoslā lietošanā aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus.
Likumprojekta grozījumā ņemti vērā arī sabiedriskās informēšanas laikā iegūtie priekšlikumi no Vides konsultatīvās padomes, kas tika izvērtēti un iespēju robežās iestrādāti.
“Šādi pilnveidojot normatīvo aktu, tiks mazināti draudi bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp bioloģiskās zemnieku saimniecības produkcijai,” uzsvēra VARAM speciālisti.
Plānotajos Teiču rezervāta likuma grozījumos, kas gan vēl jāapstiprina ne tikai valdībai, bet arī Saeimai, noteikti jau konkrēti augu aizsardzības līdzekļi, kuri ir akūti toksiski. Aizliegts lietot arī ūdens videi bīstamos pesticīdus, tāpat arī tos, kas iekļauti bitēm kaitīgo augu aizsardzības līdzekļu sarakstā.
Grozījumi nosūtīti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Atbalsta:
