Eksportēt ievārījumu uz Angliju? Nav problēmu – “Rūķīšu” saimnieku pieredze 0
Dobeles novada zemnieku saimniecība “Rūķīšu tēja” ir lielisks paraugs tam, kā, laikus plānojot, salīdzinoši neliels uzņēmums var apgūt dažādas valsts atbalsta iespējas. Labs piemērs ir valsts atbalsta izmantošana, lai sāktu iekarot eksporta tirgu. “Rūķīšu tēja” maijā uzsākusi ievārījuma eksportu uz Lielbritāniju, un tas ir uzņēmuma pirmais nozīmīga apjoma eksporta darījums. Eksports uzsākts ar “Altum” jaunās valsts atbalsta programmas palīdzību, kas piedāvā eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu uz Eiropas Savienības valstīm.
Pirmajā z/s “Rūķīšu tēja” produkcijas kravā uz Lielbritāniju ir 17 tonnas jeb vairāk nekā 57 tūkstoši ievārījuma burciņu ar 11 dažādām garšām. Ievārījums jau no maija vidus nopērkams gan Londonā, gan arī citviet Anglijā. Lai jaunā eksporta prece būtu saprotama tās potenciālajiem pircējiem, uzņēmums ir izveidojis arī Lielbritānijas tirgum atbilstošus iepakojumus angļu valodā.
Raimonds Lignickis, “Rūķīšu tējas” saimnieks: “Līdz šim saimniecībā ražoto produkciju bija iespējams iegādāties pārsvarā tikai vietējā tirgū. Taču līdz ar ieiešanu Lielbritānijas tirgū eksporta apjoms burtiskā nozīmē ir simtkāršojies! Mēs esam ieguldījuši visus savus ogu krājumus, daudz cukura, burciņu… Lai varētu naktīs mierīgi gulēt, izmantojām “Altum” iespēju eksporta garantijai. Un tā salīdzinoši nav tik dārga, lai to neizmantotu. Prognozēt, kā tālāk attīstīsies mūsu eksports, vēl ir pāragri, jo šī ir pirmā šāda veida iespēja, kuru izmantojam.” Līdz šim z/s “Rūķīšu tēja” ir izmantojusi arī citas “Altum” atbalsta programmas, piemēram, investīciju aizdevumu, kas izmantots augu pārstrādes ceha celtniecībai. Taču pašā sākumā bija tieši apgrozāmo līdzekļu aizdevums.
Tāpat saimnieks stāsta, ka šogad ar ārstniecības augiem apsēti vairāk nekā 35 ha. Saimniecībā audzē vairāk nekā 40 dažādus ārstniecības augus, lielākās platības aizņemtas ar kumelīti. Ārstniecības augus lielākoties stāda, ravē un novāc ar rokām. Tikai kumelīšu un piparmētras plantācijas tiek novāktas mehanizēti. Sākot no maija beigām līdz pat vēlam rudenim kāda tēja ir nogatavojusies un gatava novākšanai. Rūpīgi ievāktās drogas pārtop vairāk nekā 80 dažādās “Rūķīšu tējās”. Uzņēmums jau vairākus gadus ir viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu ražotājiem Latvijā.
Tikmēr “Altum” lauksaimniecības projektu kreditēšanas speciāliste Arta Dāce norāda, ka lauksaimniecībā reta ir saimniecība, kas var iztikt bez apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. Taču šim procesam būtu jābūt savlaicīgi plānotam, līdz sējai jābūt skaidrībai, kur dabūs apgrozāmos līdzekļus visa ražošanas cikla nodrošināšanai. Tas pats attiecas arī uz lopbarības sagatavošanu, norāda
Viņa atzīst, ka jo īpaši lauksaimniecības jomā sevišķi liela loma ir plānošanai. Kad rudenī pēc ražas realizācijas ir saņemta nauda, veikti norēķini par apgrozāmo līdzekļu kredītu, samaksāts piegādātājiem par izejvielām, kas ņemtas ar pēcmaksu, tad ar vēsu galvu jāizvērtē, kas palicis pāri. Vai saimniecība var atļauties rakstīt vēl vienu struktūrfondu projektu par tehnikas iegādi līzingā, vai apgrozāmie līdzekļi jāsāk meklēt jau rudenī, lai nodrošinātu ziemas sezonu, vai lai iegādātos minerālmēslus brīdī, kad tiem ir zemāka cena.
“Veidojot biznesa plānu, nevajadzētu aizrauties ar pārlieku lielu optimismu plānošanā – liela raža, augsts izslaukums, visaugstākā kvalitāte, laba cena. Vienmēr ir vērts paanalizēt saimniecības līdz šim sasniegtos rādītājus – kāda ir bijusi raža vai izslaukums pēdējos trijos gados, kāda ir bijusi saražotās produkcijas kvalitāte, vai pilnīgi visu ietekmē tikai laika apstākļi, vai izvēlētā tehnoloģija ir atbilstoša iecerēto vēlmju sasniegšanai,” uzsver Arta.
Vairāk rakstu sadaļā “Nauda laukos”
Izdevīgs papildinājums banku pakalpojumiem
Esam vienā ritmā ar zemniekiem
Studentes izvēlas lauksaimniecību
Atdzīvināti 3000 hektāru zemes
Miljoni uzņēmējdarbībai laukos
