Zemniekiem par ražošanu piemaksās 2
Par lauksaimniecisko ražošanu zemnieki no nākamā gada varēs saņemt saistīto atbalstu. Šo maksājumu lauksaimnieki saņems, lai risinātu grūtības tajos sektoros, kas nozīmīgi ekonomisku vai sociālu vai vides apstākļu dēļ, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija. Turklāt atbalstu var piešķirt tādā apjomā, lai nodrošinātu esošo ražošanas apjomu saglabāšanu.
Par govīm un kazām
Lopkopības nozarei saistītajā atbalstā nākamo sešu gadu laikā no tiešmaksājumiem paredzēts piešķirt 8,8% jeb 128,5 miljonus eiro, kā arī 2% jeb 29,1 miljonu eiro par proteīnaugiem. Slaucamajām govīm likme nākamgad plānota 152 eiro par dzīvnieku, bet turpmākajos gados likme pieaugs, sasniedzot 263 eiro par dzīvnieku 2020. gadā. Piena saimniecības par slaucamajām govīm kopumā nākamgad provizoriski saņems 12,38 miljonus eiro, bet 2020. gadā šī summa būs gandrīz dubultojusies.
Par nobarojamiem liellopiem nākamgad maksās 123 eiro par dzīvnieku, par aitām – 25 eiro par dzīvnieku un tikpat daudz par kazām. Lai saņemtu saistīto atbalstu, lopu turētājiem būs jāizpilda vēl vairākas prasības, piemēram, slaucamajām kazām ganāmpulkā jābūt ne mazāk kā 10 un tām saimnieka īpašumā jābūt vismaz sešus mēnešus. Saistītais atbalsts par nobarojamiem liellopiem tiks piešķirts vienu reizi liellopa dzīves laikā, kad tas sasniedzis 16 mēnešu vecumu.
Proteīnaugu maksājums
Proteīnaugu maksājums nākamgad būs 64 eiro/ha, kas pakāpeniski augs, 2020. gadā sasniedzot 107 eiro/ha. Jāatgādina, ka proteīnaugus, piemēram, lauku pupas, ieskaitīs pie ekoloģiski nozīmīgajām platībām (ENP), kas ir jauns nosacījums, ko vajadzēs ievērot zemniekiem. Jāatgādina, ka ENP ir papuves, laukmalas, slāpekli piesaistošas platības, dīķi, dižkoki un citi. Viens hektārs slāpekli piesaistošo kultūru dos 0,7% ENP.
Augkopības nozarei atvēlētā aploksne paredzēta 4,2% no kopējās naudas summas jeb 29,1 miljons eiro. Provizoriski zālāju un lopbarības sēklu ražotāji saņems 234 eiro/ha, sēklas kartupeļu ražotāji – 505 eiro/ha, bet cietes kartupeļu ražotāji – 448 eiro/ha. Šīm nozarēm likmes pa gadiem nemainās, taču jaunums ir vēl papildu četras nozares, kas saņems saistīto atbalstu un tām likmes pa gadiem palielināsies. Proti, par graudaugu, linu, kaņepju sertificētu sēklu izmantošanu nākamgad varēs saņemt 18 eiro/ha, vasaras rapsi – 27 eiro/ha, augļiem – 130 eiro/ha, bet dārzeņiem – 352 eiro/ha. Lai saņemtu maksājumu par sertificētas sēklas izmantošanu, minimālajai platībai jābūt 5 ha. Kā pierādījums sertificētas sēklas izsējai kalpos iepakojuma etiķetes oriģināls un pirkšanas dokumenti, kas jāglabā vēl piecus gadus. Saistīto atbalstu par vasaras rapša sējumu piešķirs līdz gadam, kad atcels neonikotinoīdu lietošanas aizliegumu, kas stājās spēkā ar šo gadu. Jāatgādina, ka lauksaimnieki vairs nevar izmantot neonikotinoīdus saturošas kodnes izmantošanu sēklām un tas nozīmē, ka vasaras rapši var vairāk ciest no kaitēkļu postījumiem.
Pirmoreiz par dārzeņiem
Saistīto atbalstu par dārzeņu platībām nākamgad maksās pirmoreiz. Paredzēts, ka to piešķirs par platībām, kurās audzē tomātus, sīpolus, ķiplokus, puravus, kāpostus un citus dārzeņus. Minimālā platība, par ko varēs saņemt atbalstu, būs viens ha lauka platība, kuru aizņem viens vai vairāki kultūraugi. Dārzeņi jāaudzē saskaņā ar integrētās audzēšanas principiem vai bioloģiskās lauksaimniecības prasībām un saimniecībā jābūt orientētām uz tirgu. Proti, saimniecībām būs jāpierāda, ka ieņēmumi no viena hektāra ir vismaz 750 eiro. Līdzīga sistēma attieksies uz augļu dārziem, tikai ieņēmumiem jābūt vismaz 500 eiro/ha.
Priecīgs par šo iespēju ir asociācijas “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. “Tā kā nozarei pašlaik iet smagi, jo cenas ir samazinājušās par trešdaļu, salīdzinot ar pagājušo gadu, svētīgi, ka būs šāds atbalsts,” uzsver dārzkopis.
Saistītā atbalsta maksājuma shēma Zemkopības ministrijai gan vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
