Zemniekiem ir cerības uz zemes pirkumu 0
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Andra Balode vēsta – ja šāds lēmums būs, tad ministrijā sagatavotu noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkšanai, kurus Ministru kabinets savukārt varētu apstiprināt marta vidū.
Šai nolūkā no lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām ministrijā gaida priekšlikumus par to, kam varētu tikt piešķirti kredīti.
Zemnieku saeimā jau izlēmuši
Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja teic, ka savā organizācijā izlēmuši par vairākiem priekšlikumiem, kurus drīz iesniegs Zemkopības ministrijai – Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanai.
Kādi ir šie priekšlikumi? Zemnieku saeimā uzskata – zemes pirkšana būtu pieļaujama tikai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas mērķim. Būtu nosakāma maksimāli pieļaujamā pērkamās zemes platība – līdz 250 hektāriem. Zemniekam īpašumā nevar būt vairāk kā 500 hektāri zemes. Īpašumā lauksaimnieciski izmantojamās zemes īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 70 procentiem no īpašuma kopplatības. Zemes īpašniekiem, kas pērk zemi, vismaz piecus aizvadītos gadus jānodarbojas ar lauksaimniecību. Kredītus var izsniegt vien valstij piederošās bankas.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs saka, ka, viņaprāt, valsts kreditēšanas politika jāietur divos virzienos: nelielu saimniecību paplašināšanai un jaunsaimnieku atbalstam Latgalē.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode domā, ka patlaban piedāvātā kredītu likme no 3 līdz 4% ir par lielu. Viņasprāt, pilnīgi pietiktu ar 2 – 3% lielu likmi tāpēc, ka pircējiem jārēķinās ar dažādiem papildu izdevumiem – zeme jāuzmēra, par pirkumu jāmaksā nodevas un nodokļi, kas zemes pirkšanu sadārdzina. “Ja valsts patiešām grib atbalstīt pašmāju zemniekus, tad atbalstam jābūt jūtamam,” viņa piebilst.
Atbalsts nokavēts
A. Balode uzskata, ka valsts atbalsts mūsu lauksaimniekiem zemes pirkšanā ir vajadzīgs, tomēr tas ir stipri novēlots. Zemes pirkšana bija jāatbalsta, kamēr vēl zemi lielās platībās nebija izpirkuši ārzemnieki un pašmāju uzpircēji, kas tīkoja nevis to apstrādāt, bet pārdot dārgāk. Arī E. Treibergs atzīst, ka Latvijā liela nelaime ir tā saucamie dīvānu zemnieki, kas zemi paši neapstrādā un neļauj to darīt citiem.
Kā atceramies, Hipotēku banka aizdevumus lauksaimniecības zemju pirkumiem izsniedza no 2001. līdz 2005. gadam. Bet pēc tam Eiropas Padome to aizliedza, aizbildinoties ar nepieciešamību ieviest vienādus noteikumus Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. 2009. gada beigās Eiropas Padome atļāva Latvijai atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kas agrāk bija liegta. Bet turpmākajos gados, apcērpot valsts budžetu, valdībai nebija naudas šāda atbalsta īstenošanai.
Pirkšanas iespējas ierobežotas
Zemkopības ministrijā neslēpj, ka mūsu zemnieku iespējas nopirkt ražošanas galveno pamatu – zemi – līdz šim bijušas ļoti ierobežotas. Ar to izskaidrojamas arī lauksaimnieciski izmantojamas zemes zemās cenas – tās ir vairākas reizes zemākas nekā citās ES dalībvalstīs. Savukārt vienotie platības maksājumi par lauksaimnieciski izmantojamo zemi ir vairākas reizes mazāki nekā vidēji ES. Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ latviešu lauksaimniekus tāpēc izspiež ārzemnieki, kas par zemi spēj samaksāt vairāk un kurus slēptā veidā – ar dažādu fondu palīdzību – finansiāli pabalsta viņu mītnes zemju valdības. Līdz 2014. gada 30. aprīlim Saeima gan ir pagarinājusi aizliegumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām pirkt Latvijā lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus.
Tomēr šim aizliegumam nav būtiskas nozīmes tāpēc, ka Latvijā reģistrētie ārzemju un latviešu kopuzņēmumi zemi izpirkuši un pērk uz nebēdu. Kaut arī uz papīra 51% kapitāla pieder latviešiem, patiesībā noteicēji šajās firmās ir ārzemnieki.
Pērn februārī izdotie Ministru kabineta noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību gan paredz kredītprocentu daļēju dzēšanu par tiem aizņēmumiem, kas ņemti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei nevis Hipotēku bankā, bet citās komercbankās. Šāds atbalsts tiek paredzēts arī šajā gadā. Tomēr ar kredītprocentu likmes daļēju dzēšanu vien nevar atrisināt zemes pirkuma problēmu.
Uzziņa Ministru kabineta noteikumu projekts par lauksaimniecības zemes pirkuma kreditēšanu lauksaimniecības zemes iegādes kreditēšanai paredzēti 30 miljoni latu, vidējā gada likme būs robežās no 3 līdz 4% ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem, iecerēts noteikt maksimāli atbalstāmo zemes pirkuma cenu, nevis maksimālo aizdevuma summu vienam aizdevuma saņēmējam. Tādējādi ir cerības, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas netiks mākslīgi uzskrūvētas spekulatīvos nolūkos, pēc Valsts zemes dienesta ziņām, Latvijā lauksaimnieciski izmantojamās zemes platība aizņem 2 430 000 ha. No tās pašlaik tiek apstrādāti 1 983 259 hektāri. Lauku atbalsta dienestā vienotās platības maksājumiem pieteikti 1 566 299 hektāri. |
