Zemniekiem bažas par birokrātiju un naudu “appļāvēju” rokās. Kas no 2023. gada būs obligāti jāievēro? 35
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan Brisele akcentē īpaši elastīgu pieeju lauksaimniecībai paredzēto miljonu sadalē, zemniekiem bažas par pārliecīgu birokrātiju, priekšroku industriālajiem saimniekiem, kā arī naudas nonākšanu “appļāvēju” rokās.
Eiropas Parlaments (EP) un Padome jūnija pēdējās dienās panākusi politisku kompromisu par jauno Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kas nākamajos piecos gados pavērs ceļu uz videi draudzīgāku, vienkāršāku un elastīgāku pieeju gan naudas sadalē, gan saimniekošanā.
“Jaunā KLP vērienīgas ieceres vides un klimata jomā apvieno ar taisnīgāku maksājumu sadali, jo īpaši mazām un vidējām ģimenes saimniecībām, kā arī gados jauniem lauksaimniekiem. Tagad paļaujos uz to, ka dalībvalstis izstrādās stratēģiskos plānus, kuri lauksaimniekiem sagādās instrumentus, kas tiem palīdzēs pārkārtoties uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu,” tā jauno lauksaimniecības kursu raksturojis ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
Latvija iepriekš gan pauda bažas, ka jaunajā KLP, no vienas puses, tiek uzsvērta elastība dalībvalstīm pašām noteikt atbalstāmās jomas, bet, no otras puses, gaidāmas pārlieku stingras prasības un obligāts ieguldījuma apjoms noteiktās jomās. Tomēr sarunās izdevies panākt, ka EP atteicās no virknes prasību, līdz ar to diskusiju ceļā tika panākti Latvijai labvēlīgi un pieņemami risinājumi. Arī lauksaimniecības ministrs Kaspars Gerhards atzinis, ka vienošanās Latvijai būs izdevīga, jo veicinās videi un klimatam draudzīgāku saimniekošanu apvienojumā ar taisnīgāku maksājumu sadali mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat tiks atbalstītas inovatīvas saimniekošanas metodes, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu.
Pārdalīs tiešmaksājumus
Vispirms jāatgādina, ka vienošanās par ES un arī KLP budžetu 2021.–2027. gadam jau tika panākta 2020. gada jūlijā Eiropadomē. Latvija 2021.–2027. gada periodā tiešajos maksājumos saņems 2,475 miljardu eiro, t. i., par 758 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.–2020. gada periodā. Tātad kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 44%. Savukārt 2021. gada 29. jūnijā ES lauksaimniecības ministri panāca politisku atbalstu ar jaunās KLP likumdošanu pēc 2023. gada.
Tātad – ko ES dalībvalstīm, arī Latvijai, no 2023. gada vajadzēs ievērot obligāti?
Pirmkārt, pirmo reizi KLP ietver sociālo nosacījumu sistēmu jeb kondicionalitāti, proti, būs vērienīgāks prasību minimums subsīdiju saņēmējiem. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3% aramzemes tiks atvēlēti biodaudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem, bet ar ekoshēmu palīdzību šo rādītāju varēs palielināt līdz 7%. Tiks aizsargāti visi mitrāji un kūdrāji.
Otrkārt, obligāta būs ienākumu pārdale no lielākām uz mazākām un vidējām saimniecībām jeb, oficiālā valodā runājot, tas būs “ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts”. Praksē tas nozīmē, ka dalībvalstis vismaz 10% no tiešmaksājumu aploksnes pārdalīs par labu mazākām lauku saimniecībām un stratēģiskajā plānā tām jāapraksta, kā tās plāno to darīt. Latvijai 10% nozīmē 171,4 milj. eiro periodā no 2021. līdz 2027. gadam.
Treškārt, dalībvalstīm būs jāievēro ekoshēmas jeb videi draudzīga saimniekošana (bioloģiskā lauksaimniecība, agroekoloģija, dzīvnieku labturības uzlabojumi u. tml.). Šim atbalstam katra dalībvalsts novirzīs vēl 25% no tiešmaksājumu aploksnes. Latvijai 25% nozīmē 428,4 milj. eiro periodā.
Ceturtkārt, atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem (līdz 40 gadiem) būs obligāti jāatvēl vismaz 3% no tiešmaksājumu apmēra saimnieciskās darbības sākšanai. Latvijai 3% nozīmē 53,8 milj. eiro periodā.
Elastīgāk un zaļāk
Brisele sola, ka jaunajā KLP būs mazāk birokrātijas un noteikumi ES līmenī kopumā ir stipri vienkāršāki. Tiek ieviesta jauna pieeja darbam – katra dalībvalsts izstrādās nacionālo KLP stratēģisko plānu, kurā aprakstīts, kā tiks sasniegti KLP un zaļā kursa mērķi.
Jaunā KLP nostiprinās lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, paplašinot iespējas kooperēties tirdzniecībai gan ES, gan ārpus tās.
“Ekstra” atbalsts krīzēm un labturībai
Jaunā KLP paredz īpaša rezerves fonda izveidi, kas nodrošinās atbalstu krīžu laikā – tā ikgadējais budžets būs vismaz 450 miljoni eiro.
Kā norāda Zemkopības ministrijā, plānota arī iespēja elastīgi sniegt atbalstu nozarēm, kuras kāda iemesla dēļ saskaras ar grūtībām. Tad katra valsts no tiešmaksājumu aploksnes šai nozarei drīkstēs novirzīt līdz 13% – Latvijas gadījumā tie ir 257 milj. eiro periodā. Tāpat atbalsts mazajiem zemniekiem tiks maksāts pēc vienkāršotas shēmas, kas aizstās visus citus tiešos maksājumus.
Attiecībā uz lauku attīstību vienošanās rezultātā panākts vēl kāds svarīgs lēmums – no 2023. gada vismaz 35% lauku attīstības finansējuma drīkstēs atvēlēt agrovides saistībām, kas veicina videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgu praksi. Latvijai tas nozīmē 264 milj. eiro periodā līdz 2027. gadam. Tas dos iespēju KLP īstenot saskaņā ar zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Ar to tiek ieviesti arī jauni instrumenti, kas apvienojumā ar jauno pieeju darbam nodrošinās efektīvāku un precīzāku sniegumu vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā.
Zemnieki: acu aizmālēšana
Iegūs konvencioālā saimniekošana
Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs: “Lai gan publiski izskan ambiciozi plāni, tiem nav seguma. KLP stratēģija sākotnēji bija vērsta uz vidi, taču tagad tā ir ļoti mīkstināta par labu lauksaimniecības intensifikācijai.
Dalībvalstīm dota liela rīcības brīvība interpretēt vides pasākumus, bet praktiski visi pasākumi tiek pielāgoti esošajai intensīvajai lauksaimniecībai, lai tur neko nevajadzētu mainīt, turklāt saņemt par to papildu finansējumu.
Domāju, ka 2027. gadā būs ES Revīzijas palātas ziņojums par to, ka iztērēti miljoni, bet pesticīdu un CO2 izmešu tik un tā ir vairāk. Kas attiecas uz bioloģisko saimniekošanu, tad mums pieaugums ir tikai nepilns 1% no kopējā 27% finansējuma pieauguma. Tātad naudas būs par 27% vairāk, bet reāli viss aizies konvencionālajai saimniekošanai, tā ka skats ir bēdīgs.”
Birokrātija un acu aizmālēšana
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece: “Pārāk daudz kompromisu ir noveduši pie vēl lielākas birokrātijas. Sarežģītā sistēma var novest pie tā, ka daļai lauksaimnieku atbalsts būs mazāks, nekā šobrīd.
KLP trialoga vienošanās paredz, ka tiešmaksājumos 25% ir jāatvēl videi un klimatam draudzīgām praksēm jeb ekoshēmām. Latvijas ambīcijas ir pat lielākas, un mūsu stratēģiskajā plānā tam ir atvēlēti 30%. Praktiski ir iespējams šo vides klimata ambīciju palielināt vēl, jo ir ļoti daudz progresīvu saimniecību, kuras jau šobrīd ir ieviesušas virkni inovācijas un klimatam draudzīgu prakšu, bet mums ir svarīgi, lai jebkurš saimnieks varētu ieviest videi draudzīgas prakses.
Mēs varētu ieviest ļoti stingrus pasākumus, piemēram, visiem aizliegt apart laukus un sēt tikai tiešajā sējā, kā arī aizliegt lietot pakaišu kūtsmēslus, kurus nevar iestrādāt tik precīzi, cik EK to vēlas. Kaut arī ierēdņi un “zaļie” par to aplaudētu, jāsaprot, ka dārgo investīciju dēļ šādi pasākumi būtu ieviešami vien dažās saimniecībās. Runājot analoģijās, Latvija būs tīrāka, ja katrs latvietis pacels vienu nomesto plastmasas pudeli, nevis Lielajā talkā simts cilvēku katrs pacels desmit.
Runājot par mazo saimniecību atbalstu, kuram ir jāatvēl 10% no tiešmaksājumu naudas, Latvijā tas izskatās pēc acu aizmālēšanas. Lauki iztukšojas, trūkst politiskās drosmes, lai to saprastu un pieņemtu, tāpēc Latvijā joprojām izliekamies, ka mums ir 60 000 saimniecību, kaut arī datos redzam, ka lauksaimniecības degviela vajadzīga vien mazāk nekā 20 000 saimniecībām. Šo lielo naudu (171,4 milj. eiro) esam gatavi atdot tām mazajām saimniecībām, kuras ir reālas un ražojošas, nevis tām, kuru mantinieki strādā Rīgā.”
Jaunā Kopējā lauksaimniecības politika
* EK 2018. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem par KLP reformu ar mērķi ieviest uz rezultātiem orientētu pieeju, ņemot vērā vietējos apstākļus un vajadzības.
* EP un Padome 2020. gada oktobrī saskaņoja nostāju, līdz ar to 2020. gada 10. novembrī bija iespējams sākt sarunas.
* EK 2020. gada maijā publicēja stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju, lai nodrošinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām.
* KLP jaunais budžets ir 387 miljardi eiro un ietver arī divu gadu pārejas periodu 2021. gadā un 2022. gadā, par kuriem jau ir panākta vienošanās. Budžetā 270 miljardi eiro atvēlēti tiešai palīdzībai Eiropas lauksaimniekiem.
* Jaunā KLP, kas aptver trīs regulas, EP un Padomei būs oficiāli jāpieņem, lai tās varētu stāties spēkā.
* KLP stratēģiskais plānu dalībvalstīm būs jāiesniedz līdz 2021. gada 31. decembrim. Pēc tam Komisijai būs seši mēneši plānu novērtēšanai un apstiprināšanai, un tie stāsies spēkā 2023. gada sākumā.
