Vērtē tāpat kā agrāk 0
Četru nozarē visvairāk iesaistīto banku – “SEB”, “Swedbank”, “Citadele” un “DNB” – pārstāvji teic, ka kredītiestādes aizdevumu piešķiršanu lauksaimniekiem vērtē tāpat kā agrāk. Lauku saimniekus aizvien vērtē augstāk nekā citu nozaru klientus. “Augstu vērtējam sadarbību ar lauksaimniekiem, jo mums viegli izdodas atrast kopīgu valodu. Klienti domā ilgtermiņā, paši rūpīgi izsver un apdomā iespējas aizņemoties, godprātīgi veic maksājumus. Ļoti apzinīgi salīdzinājumā ar citām biznesa nozarēm,” atzīst “DNB bankas” uzņēmumu risinājumu vadītāja Marine Krasovska.
“SEB bankas” Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs teic, ka banka rūpīgi seko līdzi to klientu darbībai, kurus ietekmēja Krievijas embargo. “Esam pozitīvi pārsteigti. Klienti ir spējuši pārvarēt grūtības. Nav neviena gadījuma, kad būtu bijis nepieciešams izvēlēties galēju rīcību. Mūsu klienti ir spējuši pielāgoties gan sankcijām, gan cenu izmaiņām. Tas ir skaidrojams arī ar to, ka daudzi no mūsu klientiem lauksaimniecības segmentā savu darbību ir dažādojuši, strādājot, piemēram, gan piensaimniecībā, gan graudkopībā vai lopkopībā,” saka M. Larionovs. Pērn “SEB banka” visaktīvāk finansēja tieši lauksaimniecības nozari, viņš piebilst.
Jānis Zaļums, “Swedbank” vadošais korporatīvo klientu attiecību vadītājs, atklāj, ka starp bankas klientiem ir saimniecības, kas lūdz bankai aizdevumu restrukturizāciju. Viņš vērš uzmanību, ka lauksaimnieki problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem patlaban mēģina risināt uz piegādātāju un citu īstermiņa kreditoru rēķina, tomēr ilgtermiņā šāda pieeja radot riskus. “Bankas apgrozāmo līdzekļu izmantošana varētu būt aktīvāka, it sevišķi rēķinoties, ka nereti bankas pakalpojumi ir izdevīgāki no izmaksu viedokļa, kā arī ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi, kas to veicina. Mums ir piemēri, kad saimniecības aizņemas vairāk, šā gada janvārī un februārī proaktīvi uzrunājām saimniecības par iespēju piesaistīt bankas finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem. Galvenie faktori kredīta piešķiršanai ir saimniecības samērīgs saistību slogs, nodokļu parādu neesamība un agrāk uzrādīti atzīstami rezultāti,” tā J. Zaļums.
