Baņķieri atliek, bet neaizdod 0
“Galvenokārt sadarbojamies ar banku “Citadele” un arī ar “SEB Līzingu”. Baņķieri saprot – krīze nesākās mūsu vainas dēļ – un visos iespējamos veidos mums vēlas palīdzēt. Nav nekādu problēmu atlikt pamatsummas maksājumu, grūtāk ir aizņemties papildu naudu apgrozāmajiem līdzekļiem. Ja valsts būtu tik atsaucīga kā bankas, tad būtu pavisam labi,” uzskata Vasilijs Pravdivecs, kura saimniecība apsaimnieko 2000 ha zemes un pienu slauc no 700 govīm.
“Ja saimnieks nevar atdot parādu, tad “Citadele” lielākajā daļā gadījumu piedāvā pārdot zemi investoriem, tā norēķinoties par saistībām. Protams, tādu praksi izmanto citās ES dalībvalstīs un ASV, tomēr tas ir nežēlīgi,” tā Juris Lazdiņš. Viņš arī sašutis norāda uz iespēju slēgt aizdevuma līgumu par aizdevuma saņemšanu apgrozāmajiem līdzekļiem līdz 20 000 eiro, ja slēgts trīspusējais līgums starp klientu, banku “Citadele” un Lauku atbalsta dienestu. Šo aizdevumu izsniedz pret 70% no iepriekšējo divu gadu platību maksājumiem. “Šim aizdevumam ir 14 procentu likme. Jāieķīlā ir zeme. Nākt klajā ar tādu glābiņu nav korekti,” uzskata Lazdiņš.
Bankas “Citadele” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka pērn banka lauksaimniekiem kredītos piešķīra 23 miljonus eiro – 18% no kopumā uzņēmējiem piešķirtā finansējuma. Vidējā aizdevuma summa lauksaimniekiem bija 164 000 eiro. “Šogad lauksaimniekiem esam izsnieguši 59 aizdevumus par vidējo summu 62 000 eiro. Vidējā summa ir mazāka arī tāpēc, ka sākām piedāvāt “Atbalsta kredītu zemniekiem” (šo aizdevumu kritizē J. Lazdiņš. – Red.). Šis kredīta veids ir pieprasīts. To var izmantot saimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Termiņš ir viens gads ar iespēju to pagarināt. Šā aizdevuma skaits šā gada četros mēnešos ir gandrīz divas reizes lielāks nekā 2015. gadā,” tā I. Vērzemniece.