Kā sokas kooperatīvos 0
Aptaujāto piena ražotāju kooperatīvu pārstāvji un citi eksperti stāstīja, ka neesot dzirdams par banku vēlmi apzināti censties dzīt saimniekus “bedrē”. “Pretimnākšana lauksaimniekam ir atkarīga no paša saimnieka un no bankas. Bankai fermu nevajag, ja saimnieks dodas uz banku vienoties, tad viņu īpaši negremdē,” secina LPKS “Māršava” vadītāja Dace Pastare. Viņas dēls pratis pārliecināt banku par aizdevuma pamatotību un gatavojas būvēt jaunu fermu.
Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Preiļu nodaļas vadītāja Mārīte Vucenlazdāne vērš uzmanību, ka grūtības norēķināties ar banku ir tiem saimniekiem, kam ik mēnesi jāveic lieli maksājumi. Ja ņem jaunu aizdevumu, tad bankas piedāvājot norēķināties vienu divas reizes gadā – tad, kad saimniecība saņem subsīdijas. Varot arī mainīt kredīta maksājumu grafiku. M. Vucenlazdāne teic, ka Preiļu pusē gadījumi, kad ilgu laiku bankai kavētu maksājumu dēļ arestē kontus, ir ļoti reti.
LPKS “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics, kas arī vada krājaizdevu sabiedrību “Dzēse Pluss”, teic, ka “par banku attieksmi sūdzēties nevar”. “Visi patlaban saprot, ka risinājums krīzei ir mazāks ražotā piena daudzums. Arī mana saimniecība saņēma kredīta brīvdienas, tomēr problēmu jau šāda attieksme nerisina – aizdevums būs jāatdod, tikai vēlāk, kredītprocenti jāmaksā visu laiku,” tā saimnieks.
