Zemnieki uzteic valsts lēmumu ar kompensācijām vairāk atbalstīt apdrošinātos saimniekus 0
Valsts rīcība, piešķirot nedaudz lielāku kompensāciju zemniekiem, kas sējumus apdrošinājuši, ir vērtējama pozitīvi, atzina aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis teica, ka apdrošinātajiem lauksaimniekiem kompensācija būs lielāka, jo viņi ir rīkojušies atbilstoši valsts politikai un izvēlējušies nodrošināties pret riskiem. “Tas ir loģiski no nozares viedokļa, ka šie lauksaimnieki saņems kādu eirocentu vairāk, jo valsts kopumā ilgu laika periodu strādājusi pie tā, lai lauksaimnieki apdrošinātos. Ja vienlīdzīgi kompensētu zaudējumus gan tiem, kuri ir apdrošinājušies, gan tiem, kuri to nav izdarījuši, apdrošinājušies lauksaimnieki būtu pievilti, jo uzticējušies pastāvīgas valsts politikas virzīšanai, kura pēkšņi tiktu sagrauta,” sacīja Vilnīts.
Vinītis uzsvēra, ka lauksaimniekiem, kuri sējumus nav apdrošinājuši, nav iemesla uzskatīt par negodīgu augstāku kompensāciju piešķiršanu tiem, kas sējumus apdrošinājuši. Jāņem vērā, ka valsts kompensē tikai pusi no apdrošināšanas prēmijas, kura ir jāmaksā par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu. Tāpat lauksaimniekiem kopumā zinošāk jāpieiet pie līgumu izskatīšanas un nevajadzētu apdrošināt kultūraugus uz pašu minimālāko risku. Draudi jāizvērtē objektīvāk un jāapdrošina sējumus uz plašāka spektra riskiem.
Vilnītis sacīja, ka pagaidām viņa rīcībā nav informācijas, ka kāds no plūdos cietušajiem lauksaimniekiem, kuri apdrošinājuši savas platības, jau būtu saņēmis apdrošināšanas atlīdzību. Tā kā plūdi bija salīdzinoši nesen, attiecīgajai procedūrai nepieciešams ilgāks laiks.
Arī biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norādīja, ka izsludinātā ārkārtas situācija bija ārpus apdrošināšanas riskiem, jo bojā aizgāja gatava raža, savukārt apdrošināšana darbojas līdz ražas novākšanai. “Esam ļoti priecīgi, ka apdrošinātāji daļēji kompensēs zaudējumus, līdz ar to tie zemnieki, kuri būs apdrošinājušies, saņems ievērojami lielāku kopējo atbalstu un tam vajadzētu strādāt kā labam stimulam un motivācijai nākotnē apdrošināties. Ja tie, kas apdrošinājušies, saņemtu tikpat lielu kompensāciju kā tie, kas nav apdrošinājušies, nebūtu motivācija šīs sistēmas attīstībai nākotnē. Tā kā mēs to vērtējam ļoti pozitīvi,” sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa teica, ka Latvijā salīdzinoši maz lauksaimnieku apdrošina savus sējumus, it īpaši, Latgales reģionā. Tāpēc apdrošināšanu nepieciešams iedzīvināt, lai valstij tik masveidīgi nebūtu jānāk palīgā krīzes situācijās.
Jau ziņots, ka zemnieki, kuri apdrošināja savas platības, no valsts saņems par 5% lielāku kompensāciju.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 24.oktobrī pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja, ka valsts atbalsta visus plūdos cietušos lauksaimniekus, arī apdrošinātos. Uz jautājumu, kāpēc valsts kompensēs arī to plūdos cietušo zemnieku zaudējumus, kas ir apdrošināti, Dūklavs norādīja, ka “viņu ir tik maz, ka nav jēgas šo jautājumu apspriest”.
Tajā pašā laikā ministrs piebilda, ka nav skaidrs, vai apdrošinātie zemnieki vispār saņems apdrošināšanas kompensācijas, tāpēc valdība lēma sniegt atbalstu visiem cietušajiem.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute atzina, ka valsts ir ļoti ieinteresēta, lai zemnieki savus sējumus apdrošina. “Tie zemnieki, kas apdrošināja savas platības, ir ieguldījuši savu naudu apdrošināšanā un daļa ir ieguldījuši pat 100 000 eiro, lai savu biznesu apdrošinātu. Šādam cilvēkam ir saimnieciskā domāšana un viņš par savu biznesu gādā,” sacīja Ingiļāvičute. Tādēļ tiem lauksaimniekiem, kuri savas lauksaimniecības platības ir apdrošinājuši, izmaksājamā kompensācija būs par 5% lielāka.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
