Zemnieki tomēr nerosinās referendumu par zemes iegādes aizliegumu ārzemniekiem 10
Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, paredzot līdz 2020.gadam pagarināt ierobežojumus zemes iegādei ārzemniekiem, ir “neiespējamā misija”, kuru neatbalsta ne vairums politiķu, ne arī zemnieku organizācijas. Līdz ar to netiks rīkots attiecīgs referendums, jo tam nav nekādas jēgas, izskanēja biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā.
“Pagarinājums nav iespējams, pretējā gadījumā būtu jāgroza Latvijas pievienošanās līgums Eiropas Savienībai (ES), līdz ar to nacionālās apvienības piedāvātie priekšlikumi ir “neiespējamā misija”. Šī norma bijusi spēkā desmit gadus un strādājusi kā caurais siets. Realitātē patlaban vairāki simti tūkstoši hektāru zemes Latvijā pieder ārzemniekiem. Saeimai šie priekšlikumi jānoraida, jo tādā veidā tikai tracinām Eiropas Komisiju,” sacīja partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Savukārt Dzintars Kudums (VL-TB/LNN) norādīja, ka pagarinājums ir nepieciešams. “Apzināmies, ka nevaram grozīt starpvalstu līgumus, tomēr jādara viss iespējamais, lai zeme paliktu Latvijas pilsoņu rīcībā. Piemēram, lietuvieši savākuši parakstus attiecīga referenduma rīkošanai, tātad var iet arī šo ceļu,” sacīja deputāts.
Tikmēr biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka referendumam nebūtu jēgas. “Esam bijuši klāt visās sarunās par likuma grozījumiem, un skaidrs, ka nekāda referenduma nebūs, tam nav jēgas. Piekrītu, ka līdzšinējie noteikumi ir kā siets, vienlaikus visi tirgus dalībnieki labi zina, ka pēdējā iespēja kaut ko mainīt bija 2011.gads, kad kopīgiem spēkiem aizliegumu pagarinājām uz četriem gadiem. Lai cik simpātiski būtu “nacionāļu” priekšlikumi to atkārtot, man kā pragmatiķim jāskatās tālāk – pavasarī jāapstrādā lauki un jāsēj labība. Rēķinos ar reālo situāciju, ka pagarinājumu nebūs,” atzina zemnieks.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Valdis Dzenis piekrita, ka referenduma rīkošana būtu laika un resursu zaudējums. “Publiskajā aptaujā par tautas nobalsošanu esam savākuši ap 4000 parakstu. Tomēr jāatzīst, ka ar to visu diemžēl tēlojam donkihotus pret Briseles birokrātijas dzirnavām. Zemnieki ir nokaitināti, tomēr patlaban rīkot referendumu nav reāli, nav jēgas,” norādīja Dzenis.
Tikmēr lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Gundars Skudriņš situāciju ar izmaiņām zemes tirgū vērtēja divējādi. “Kā ārvalstu investoru pārstāvi šāds kalambūrs ar likumu mani pilnībā apmierina. Ja grozījumi izies cauri, zeme Latvijā kļūs lētāka, ārzemnieki turpinās pirkt zemi. Savukārt kā lauksaimniekam man situācija neuzlabosies. Aizejot uz banku un liekot pretī lētākus aktīvus, varēšu investēt nevis 100, bet vairs tikai 50 hektāros. Jāraugās uz lietām pragmatiski un jāsaprot, ka finanšu pasaulē naudai nav nacionālas piederības vai izcelsmes. Tie, kuri gribējuši, zemi ir nopirkuši un strādā. Jārod iespēja atbalstīt ražojošos zemniekus, lai viņi kļūst konkurētspējīgi, nevis jājauc kopā praktiskas lietas ar priekšvēlēšanu kampaņu un visu jāved uz ekonomikas strupceļu,” sacīja uzņēmējs.
Diskusijā piedalījās nacionālās apvienības “VL-TB/LNN” deputāts Kudums, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks, saimniecības “Mežacīruļi” līdzīpašnieks Cīrulis, investīciju kompānijas “NCH Riga” vadītājs Kārlis Cerbulis, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, uzņēmējs, lauksaimnieks, kompānijas “Foran Real Estate” līdzīpašnieks Skudriņš, Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Smiltēns, kā arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis agronoms Dzenis.
Kā ziņots, likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju beidzas pārejas periods un ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi oficiāli var iegūt īpašumā pēc tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi vai uzņēmumi.
Lai veicinātu lauksaimniecības un mežu zemes saglabāšanu Latvijas pilsoņu īpašumā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome portālā “manabalss.lv” ir izveidojusi iniciatīvu “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”, savukārt biedrība “Zemnieku saeima” iepriekš neizslēdza iespēju sekot Lietuvas lauksaimnieku piemēram un sarīkot referendumu saistībā ar aizliegumu pārdot vietējo lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem.
