Zemnieki Briselē cenšas panākt, lai “dīvānzemnieki” nesaņemtu platībmaksājumus 0
Sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem tiek risināts jautājums par to, lai tā dēvētie dīvānzemnieki, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, nesaņemtu ES platībmaksājumus, norāda biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Ignāte.
Viņa šo jautājumu šodien aktualizēja Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, kura bija veltīta lauksaimnieku nevalstisko organizāciju darbības aktualitātēm. Lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka ES līdzekļi ir jāsaņem tiem zemniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, nevis “dīvānzemniekiem”, kuri tikai reizi gadā nopļauj zāli no saviem laukiem, norādīja Ignāte.
Lietderīgāk būtu, ja attiecīgās lauksaimniecības zemes, piemēram, tiktu izmantotas liellopu ganībām, norādīja “Zemnieku saeimas” pārstāvis Mārtiņš Trons. Ignāte pieļāva, ka ES varbūt ne šogad, bet pietiekami drīz “dīvānzemniekus” varētu iekļaut negatīvajā sarakstā, kam nepienākas platībmaksājumi. Lai to panāktu, Zemkopības ministrija par šo jautājumu turpina sarunas ar ES pārstāvjiem.
Pievēršoties citiem jautājumiem, deputāte Inguna Rībena (V) komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) produkciju. Savukārt parlamentārieši Ilma Čepāne (V) un Augusts Brigmanis (ZZS) pauda viedokli par gaidāmo likuma grozījumu efektivitāti, ar kuriem plānots ierobežot lauksaimniecības zemes apjomu, ko būs iespējams iegādāties vienai personai.
Kopumā tika izskatīti 19 nozares organizācijām svarīgākie jautājumi, kas tuvākajā laikā būtu risināmi un kuros jārod kompromiss, lai kopīgi saprastu, kādu Latvijas lauksaimniecību un kādu Latvijas lauku vidi vēlamies redzēt, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Kā galvenais visu organizāciju vienojošais jautājums, kas jau ilglaicīgi tiek skatīts un joprojām satur daudz pretrunu, kas to neļauj virzīt apstiprināšanai, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Tā kā likumprojekts rīt tiks skatīts Saeimas sēdē, organizāciju pārstāvji sniedza savus pamatojumus, atbildot uz Pieprasījumu komisijas jautājumiem par ierobežojumiem un pirmpirkuma tiesībām. Tāpat tika debatēts arī par iestrādāto normu atbilstību Satversmei.
Atkārtoti tika aktualizēts jautājums par nesakārtoto tirdzniecības jautājumu attiecībā uz situāciju, ka Latvijas tirdzniecības telpā ir tik liels lietuviešu dārzeņu īpatsvars, kaut gan fiziski, pēc lauksaimnieku aprēķiniem, Lietuvas lauksaimnieki nespēj tik daudz saražot. Līdz ar to ir bažas par to, ka Latvijas tirgū nonāk dārzeņi, kas, iespējams, ir ceļojuši no daudz tālākām valstīm un to izcelsme nav izsekojama.
Tāpat tika izskatīts jautājums par “Meliorācijas likumu”, kas arī ilglaicīgi jau tiek ietverts dažādu līmeņu sēžu darba kārtībā, jo lielākā daļa lauksaimnieku ir pret lauksaimniecībā izmantojamās zemes iespējamo apmežošanu, jo tas ievērojami samazinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Līdz ar to arī nākotnes perspektīvā tā ietekmētu lauksaimniecībā saražotās produkcijas apjomus.
Tā kā tagad tiek skatīti grozījumi “Dzīvnieku aizsardzības likumā”, ir būtiski informēt sabiedrību un veidot tās izpratni, ka jebkurš lauksaimnieks dzīvnieku īpašnieks, lai saražotu kvalitatīvu produktu, pirmkārt, rūpējas par dzīvnieka labturību, un jebkurš godprātīgs lauksaimnieks to arī dara, norāda LOSP. Jebkurā jautājumā ir jābūt samērības principam, ir jāsaprot, ka ar šādiem likumu grozījumiem tiek mēģināts panākt, piemēram, ka par suņu “čipošanu” tiek maksāts ievērojami vairāk un tam tiek pievērsta daudz lielāka institūciju un sabiedrības uzmanība nekā valsts ģimenes un bērnu politikai. Ir jāatrod samērojamība starp dzīvnieku labturību un lauksaimniecisko ražošanu, kā arī jāatrod tam optimāls formulējums.
Attiecībā uz nekustamā īpašumā nodokli lauksaimniecībā izmantojamai zemei liela daļa lauksaimnieku uzsvēra, ka gadījumā, ja lauksaimniecībā izmantojamā zeme netiek apstrādāta, šis nodoklis būtu jāpalielina, iespējamās procentu likmes varētu būt 5-10% robežās.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji akcentēja jautājumu par uzņēmumu ienākumu nodokli, uzsverot, ka jāatgriežas pie iepriekšējās likuma redakcijas, kas paredzēja iespēju zaudējumus pārnest no viena grupas uzņēmuma uz citu, lai dotu iespēju lauksaimniecības uzņēmumiem ieguldīt līdzekļus ražošanā un tādējādi stiprinātu lauksaimniecisko ražošanu.
Tāpat tika akcentētas savstarpējās nepilnības, kas attiecas, skatot “Mikrouzņēmumu nodokļa likumu” un likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas veido pretrunu attiecībā uz valdes locekļu amatu savienošanas kārtību.
