Turpmākajos gados zemnieki saņems mazāku ES un valsts atbalstu 54
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemnieku un pārtikas ražotāju organizācijas asi kritizē Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projektu.
“Liela daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā līdz šim,” paziņojusi biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projektu.
Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure izteikusies, ka saskārusies ar “nepatīkamiem pārsteigumiem” izveidotajā KPL plānā. Cita starpā Ministru kabineta noteikumu projektā daļa pārtikas apakšnozaru pazudušas no Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmēju loka.
Tādas, pēc Šures teiktā, ir alus, bezalkoholisko dzērienu ražošana, dažādu graudaugu produktu, jogurtu, sinepju, kakao, gatavo mērču, olu produktu, saldējuma un virkne citu produktu grupu, kas turpmāk vairs netiks atbalstītas.
Nederīgs plāns
“Principā uzskatām, ka sabiedrībai tiek apzināti melots, sakot, ka naudas ir daudz,” norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa skaidro, ka lauksaimnieki atbalstu saņem “divās kastītēs” – tiešie maksājumi un lauku attīstība. Pašlaik tiek plaši runāts par to, ka tiešajos maksājumos ir varens pieaugums, kas atbilstot patiesībai, taču otrā “kastītē” jeb lauku attīstībā esot vērojams samazinājums.
Dzelzkalēja-Burmistre teic, ka vairums ES valstu šo iztrūkumu ir apsolījušas kompensēt no nacionālā budžeta, turklāt ar uzviju. Valstis izmantošot Eiropas Komisijas doto iespēju katram no ES budžeta piešķirtajam eiro iedot klāt vēl vienu eiro no valsts.
“Diemžēl Latvijā politiski ir notikusi izšķiršanās par to, ka valsts līdzfinansējumu Eiropas naudai dos tikai minimālā apmērā. Turklāt, lai kompensētu lauku attīstības naudas samazinājumu, tiek atņemta nauda tiešajiem maksājumiem,” saka “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece.
Šāda politiskā kūleņa dēļ platību maksājumu pieaugumu lielākā daļa zemnieku neredzēs un saņems mazāku atbalstu nekā līdz šim. “Ironiski, ka gandrīz pusi no visas naudas plānots atvēlēt dažādām zaļajām praksēm, kas samazina ražošanu, nevis tādām, kuras gan ienes naudu maciņā, gan kalpo videi,” secina biedrības pārstāve.
Kopumā komentējot KLP stratēģisko plānu, Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka tas ir nederīgs, jo izstrādāts “pilnīgi ačgārni”, – normāli būtu no sākuma identificēt mērķus, kas ar plānu jāsasniedz, un tad izstrādāt pasākumus, ar kuriem mērķi tiek sasniegti, tomēr Latvija izvēlējās sākt ar naudas sadali, piešķirot lielāko daļu paredzētā finansējuma tām nozarēm, kuras visskaļāk bļāvušas.
“Pēc tam, kad nauda tika sadalīta, tika pievilkti mērķi, kurus ar šo plānu varētu sasniegt. Jau tagad redzam, ka ar izveidotajiem pasākumiem mēs izvirzītos mērķus nesasniegsim,” kritizē Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norāda, ka ir izvirzīti vairāki mērķi, kurus ministrija uz papīra grib sasniegt ar tauriņziežu platību pieaugumu, taču zirņu vai pupu audzēšanai atbalsts nav palielināts. Tiek plānots mazināt barības vielu noteces no minerālmēsliem, taču tiek pilnīgi ignorēts fakts, ka noteces tieši tikpat lielā mērā ir arī no organiskajiem mēslojumiem, kurus turklāt patlaban nav iespējams izmantot tik precīzi kā minerālmēslus.
“Ņemot vērā to, ka izmantotā mēslojuma apmēri un līdz ar to arī ražība Latvijā krietni atpaliek no Eiropas, mēs bijām gaidījuši daudz spēcīgāku Latvijas mugurkaulu sarunās ar Briseli. Pašu bezzobainības dēļ tagad nāksies samazināt Latvijas zemnieku un saistīto nozaru ieņēmumus, ko skaidri redzēsim valsts budžetā,” apgalvo biedrības pārstāve.
Klimata pārmaiņu prioritāte
Ar līdzīga satura komentāriem klajā nākusi arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, norādot, ka pēc Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas perioda pārtikas nozarei atvēlētais atbalsta apjoms tiek būtiski samazināts.
LPUF vērtējumā jaunā KLP gan ir uzlabota, vairāk sakārtota un labāka nekā iepriekšējā, tiesa gan, pārtikas nozarei tajā neesot atvēlēta pārāk liela sadaļa. LPUF ieskatā pozitīvi tiek vērtēts tas, ka stratēģiskajā plānā ir iekļautas zināšanas, inovācijas, uzsvērta digitālās pārejas nozīme, taču caurmērā plāns ir vairāk orientēts uz tādiem jautājumiem kā klimata neitralitāte.
Nākamajā ES KLP plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem pieejamais finansējums ir 2,475 miljardi eiro, liecina Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projekts. Tādējādi tiešo maksājumu portfelis nākamajā plānošanas periodā palielināts par 758 miljoniem eiro jeb par 44%, salīdzinot ar 2014.–2020. gada periodu.
Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027. gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.–2020. gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro.
