Drakoniskas, netaisnīgas prasības? Rudzātu biozemnieki jūtas apdalīti 1
Līvānu novada Rudzātu pagasta 33 zemnieki izvirzījuši pretenzijas pret 12. Saeimas Zemkopības ministrijas (ZM) un zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbību. Viņus neapmierina samazinātais maksājums uz vienu lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru un palielināta liellopu vienība bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Uzrunājot jauno Saeimu, zemnieki lolo cerības, ka turpmāk ne tikai Latgales, bet kopumā visas valsts bioloģiskie zemnieki dzīvos labāk.
Jāiztiek ar putnu un organisko mēslojumu
Lauksaimnieki Latgalē brīnās, no kurienes ZM radušās “tik drakoniskas, netaisnīgas, necilvēciskas prasības pret Latvijas bioloģiskajiem zemniekiem”.
“Pirmkārt, ZM pieprasa, lai bioloģiskie zemnieki ražotu produkciju 200 eiro uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Tad jau tiem, kas nenodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, būtu nepieciešams uzlikt prasību ražot vismaz 400 eiro produkcijas, taču šādas prasības no ZM nav. Bioloģiskie zemnieki laukus nedrīkst mēslot ar minerālmēsliem. Jāiztiek ar putnu un organisko mēslojumu ļoti nelielās devās. Savukārt nebioloģiskie var lietot minerālmēslus, cik uziet. Tādā sausā vasarā kā šogad kaut 50, 100 kilogrami slāpekļa mēslojuma uz vienu zālāju hektāru ražu varētu dubultot,” rudzātiešu vārdā uzstāj zemnieku saimniecības “Pastariņi” īpašnieks Jāzeps Pastars.
Lai nenostādītu bioloģiskos zemniekus pret nebioloģiskajiem, pareizāk rīkoties būtu līdzīgi kā pirms dažiem gadiem. Proti, ne vieniem, ne otriem neuzlikt nekādas prasības lauksaimniecības produkcijas ražošanai no viena hektāra zemes.
“Otrkārt, bažas ir par liellopu vienību uz vienu hektāru. Sākumā ZM bija plānojusi bioloģiskajiem zemniekiem 0,3 liellopa vienības, nebioloģiskajiem – 0,4 liellopa vienības uz hektāru. Vērsāmies pie ZM ar prasību to paskaidrot, un savās atbildes vēstulēs ministrija atbildēja, ka tāda ir Eiropas Savienības (ES) prasība. Taču izrādās, ka tā ir pašas ZM izstrādāta prasība. Nebioloģiskajiem zemniekiem atcēla 0,4 liellopa vienības uz vienu hektāru, tādējādi nostādot bioloģiskos un nebioloģiskos vienādā stāvoklī ar 0,3 vienībām uz hektāru,” pauž Pastars.
Rudzātu zemnieki pauž viedokli, ka tā ir ZM apzināti naidīga vēršanās pret Latvijas bioloģiskajiem zemniekiem. Lai to labotu, jaunajai Saeimai vienība būtu jāsamazina gan bioloģiskajiem, gan tiem zemniekiem, kas nenodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, līdz 0,2 uz vienu hektāru, kā tas bijis pirms tam. Piebilstot, ka Kurzemē un Zemgalē augsnes auglības balles ir krietni augstākas nekā Latgalē un Vidzemē. “Šis fakts arī būtu saistāms ar liellopu vienību nodrošināšanu uz vienu hektāru.”
Trešā lieta, kas satrauc bioloģiskos lauksaimniekus, ir samazinātais maksājums par 41 eiro uz vienu lauksaimniecībā izmantojamo zemes hektāru. “Tas padara Latgales zemniekus vēl nabadzīgākus, tādēļ uzskatām, ka šie maksājumi ir jāatgriež atpakaļ.” Pēc viņu teiktā var noprast – 11. Saeima strādājusi labāk nekā 12., un visas cerības rudzātieši liek uz jauno valdību.
Rapša eļļa kaitē tehnikai
To, ka šādas izmaiņas ir bijušas, atzīst biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Taču šīs lietas nedrīkstot vērtēt tik viennozīmīgi, kā to dara rudzātieši. Piemēram, normāla prakse esot tā, ka tiek palielināta liellopu vienība uz vienu hektāru. “Tādā veidā tiek veicināta ražošana, nevis tikai imitācija par to, un atbalsts zemniekiem tādējādi netiek atņemts.”
Līvānu novadā satraukums valda arī par rapšu eļļu, kas “lielos apmēros tiek piejaukta dīzeļdegvielai”. “Man saimniecībā ir ārzemēs ražota automašīna – džips, kuram pasē rakstīts, ka ar rapsi sajauktu dīzeļdegvielu lietot nedrīkst. Taču bez rapša piejaukuma mūsu apkārtnē dīzeļdegviela nav sastopama,” stāsta zemnieku saimniecības “Pastariņi” īpašnieks Jāzeps Pastars. Saimnieks uzskata, ka būtu pilnībā jāatsakās no rapša eļļas piejaukšanas dīzeļdegvielai, jo tādā veidā tiek bojāta zemnieku dārgā lauksaimniecības tehnika. “Labāk būtu, ja saražoto eļļu izmantotu citām vajadzībām, piemēram, elektrostaciju darbināšanā, parfimērijā, ēdināšanas nozarē.” Arī G. Norkārklis piekrīt, ka tādā veidā tiek nodarīts kaitējums traktora dzinējam, taču, ja tā ir ES prasība, tad tā ir jāievēro. Savukārt ZM paskaidro, ka šis ir Ekonomikas ministrijas kompetences jautājums: “ES nosacījumi paredz, ka Latvijai ir jānodrošina atjaunojamās degvielas patēriņš un līdz 5% biodegvielas piejaukums ir noteikts vismaz piecus gadus.”
Lūgti komentēt pretenzijas, ZM atbild, ka visi jautājumi, kas saistīti ar atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai, ir izdiskutēti ar nozaru organizācijām, tostarp arī ar LBLA. Tam, ka visi lēmumi pieņemti koleģiāli, savstarpēji vienojoties, piekrīt arī LBLA valdes priekšsēdētājs G. Norkārklis un teic, ka, visticamāk, saimnieki, kas ceļ pretenzijas, nav nevienas organizācijas dalībnieki.
Ķīmija nav bioloģiskās saimniecības pamats
Atbildot uz pirmo pārmetumu par ražotās produkcijas apmēriem, ZM skaidro: “Ministrija nonākusi pie kompromisa un ir piemērojusi atvieglotas prasības (200 eiro/ha), salīdzinot ar konvenciālajiem (285 eiro/ha), lai saņemtu akcīzes nodokļa atlaidi, iegādājoties dīzeļdegvielu. Savukārt, runājot par mēslošanas jautājumu, neizmantot ķīmiski iegūtus mēslošanas līdzekļus ir bioloģiskās saimniekošanas metodes pamats.”
Par risinājumu ne vienam, ne otram neuzlikt prasības lauksaimniecības produkcijas ražošanai no viena hektāra zemes, ZM atbild: “Izvērtējām, kā mērķtiecīgāk būtu novirzāms atbalsts, un pieņēmām šādu kompromisa lēmumu.
Bioloģiskajiem lauksaimniekiem 2017. gadā no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) kopumā izmaksāti 27,64 miljoni eiro
, kas ir papildus citiem maksājumiem par platību – tādiem kā vienotais platību maksājums, zaļināšanas maksājums, brīvprātīgi saistītais maksājums par dažādiem kultūraugiem un dzīvniekiem.”
Bioloģisko saimniecību pārstāvji izteica pārmetumus arī par palielinātu liellopu vienību uz hektāru. “Gan bioloģiskajām, gan nebioloģiskajām saimniecībām ir nepieciešams nodrošināt 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, lai saņemtu atbalstu pasākumā “Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi”. Lai saņemtu dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, konvenciālajām saimniecībām ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, bet bioloģiskajām saimniecībām – 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru.”
Trešā lieta, kas satrauca Līvānu novada iedzīvotājus, bija samazinātais maksājums. “Bioloģiskajiem lauksaimniekiem šajā plānošanas periodā (no 2014. līdz 2020. gadam) kopumā visās kultūraugu grupās atbalsta likmes ir palielinājušās, izņemot par ilggadīgo zālāju platībām, kur vērojams samazinājums to ievērojamā īpatsvara bioloģiskajās saimniecībās dēļ,” teikts ministrijas paskaidrojumā “LA”.
Atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem
par ilggadīgiem zālājiem – 97 EUR/ha (iepriekš 138 EUR/ha);
par laukaugiem – 117 EUR/ha (iepriekš 108 EUR/ha);
par dārzeņiem – 399 EUR/ha (iepriekš 357 EUR/ha);
par kartupeļiem – 397 EUR/ha (iepriekš 318 EUR/ha);
par ogulājiem un augļu kokiem 485 EUR/ha (iepriekš – 419 EUR/ha).
par vienu bioloģiski sertificētu bišu saimi (ja sertificēta biškopības joma ar vismaz 21 stropu) – 40 eiro (no jauna).
Avots: ZM
