Zemnieki ražo lētāk, pircējs izmaiņas nejūt 0
Mazie un vidējie piena ražotāji piecos gados samazinājuši pašizmaksu par 2,3 santīmiem, tomēr cenu zīmes uzrāda būtisku piena sadārdzinājumu.
Piena produktu ražotāju un tirgotāju diskusijā par nepieciešamību celt piena produktu cenu iesaistījušies arī piena ražotāji. Viņu vēstījums – piena produktu cenas kāpumam veikalā pēdējo piecu gadu laikā ar zemnieku ražošanas izmaksām un lielāku piena iepirkuma cenu saistības nav.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti secinājuši – piena ražotāji 2011. gadā, kad situācija bija līdzīga šā brīža situācijai, par vienu kilogramu piena saņēma par 0,4 santīmiem vairāk nekā 2007. gadā, bet pašizmaksu šajos piecos gados zemnieki samazināja no 23,8 līdz 21,5 santīmiem par kilogramu piena. Piena iepirkuma cena mazajām un vidējām saimniecībām (no 20 līdz 60 govīm ganāmpulkā) 2011. gadā bija 18,8 santīmi par kilogramu (pēdējos mēnešos tā tuvojas 21 santīmam). Paskaidrosim, ka mazo un vidējo zemnieku saimniecību bilanci pozitīvu notur ieņēmumi no atbalsta, kas pakāpies, no 6,9 santīmiem pārrēķinot uz vienu saražoto piena kilogramu 2007. gadā līdz 7,2 santīmiem uz piena kg 2011. gadā, kā arī ieņēmumi no bullīšu un brāķēto govju pārdošanas – vidēji 3 santīmi, pārrēķinot uz 1 kg piena. Valstī šajā laika posmā no 4990 līdz 6033 kilogramiem no govs kāpa arī vidējais izslaukums no govs, kas liecina par piena ražotāju izaugsmi.
Tātad mazais un vidējais piena ražotājs darbojas efektīvāk, saņem par savu produktu aptuveni tikpat, cik agrāk, tomēr piens veikalā maksā daudz dārgāk. Kāds tam iemesls?
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: “Piena iepirkuma cena patlaban ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī, bet tā aizvien neapmierina daudzus mazo un vidējo saimniecību īpašniekus. Tā nav pietiekama, lai plānotu izaugsmi ilgtermiņā un spētu straujāk efektivizēt ražošanu – modernizētu fermas un paplašinātu ganāmpulkus. Vērts pieminēt, ka piena litra cena veikalā pieaugusi no 46 santīmiem 2007. gadā līdz vidēji 59 santīmiem šobrīd. Tātad par 28% jeb par 13 santīmiem. Daļu no cenas kāpuma ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa kāpums aptuveni par 3 santīmiem. Kam tikuši pārējie 10 santīmi, ja mazajiem un vidējiem saimniekiem iepirkuma cena nav būtiski mainījusies? Jāuzsver – izmaksas visiem ražošanas posmiem kāpušas vienādi – gan zemniekam, gan pārstrādei, iespējams, arī veikaliem.”
Veikalu tīkla “Maxima” preses sekretārs Ivars Andiņš LLKC informāciju par piena litra sadārdzinājumu vakar nosauca par “aplamu apgalvojumu”. Ar šādu apgalvojumu tirgotāja preses sekretārs pauž neuzticību Centrālajai statistikas pārvaldei, kas vakar apliecināja – 2007. gadā vidējā piena litra mazumtirdzniecības pārdošanas cena bija 46, bet pērn – jau 59 santīmi. I. Andiņš vērsa uzmanību, ka “Maxima” pienu pērk nevis no zemniekiem, bet no piena pārstrādes uzņēmumiem. Šo uzņēmumu produkcija gan kļūstot dārgāka – viņi grib paaugstināt cenas. “Patlaban cenšamies piensaimniekus pārliecināt necelt cenas, bet neizskatās, ka gūsim panākumus,” tā I. Andiņš. Viņš gan neatbildēja, kurā kabatā – tirgotāju vai piena pārstrādātāju – pazudis 10 santīmu lielais sadārdzinājums.
“Rimi” veikalu preses sekretāre Laura Podskočija teic, ka LLKC datus komentēt nevar, jo piena produktus zemnieki nepiegādājot. Cenu izmaiņu iniciatori visbiežāk esot produktu piegādātāji.
Savukārt Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis teic, ka vainīgo meklēt esot “diezgan bezcerīgi” (treknajos gados cilvēkiem esot citi patēriņa paradumi) un neviens cenas kāpumā neesot vainojams. Vislabākā ziņa esot, ka vismaz zemnieks par pienu saņemot nedaudz vairāk nekā agrāk. Viņš teic, ka jāpievērš uzmanība, cik pirms pieciem gadiem un patlaban maksā vislētākais piens. N. Krūzītis arī vērš uzmanību uz ražotājiem un tirgotājiem nedraudzīgo nodokļu politiku un aicina pacietīgi diskutēt par samezglojuma risinājumu.
Vakar uz sarunu par piena produktu cenām piena pārstrādātājus un tirgotājus bija aicinājusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Aģentūra LETA ziņo, ka cenu konfliktā risinājums neesot rasts. “Cenas kāps par dažiem procentiem,” sacījis N. Krūzītis.
Savukārt Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pēc tikšanās teicis, ka piena produktu cenu kāpums paredzams un tas nav saistīts tikai ar izejvielas pieaugumu, bet arī ar gaidāmo cenu kāpumu energoresursiem.
