Zemnieki: Latvija vēlas līdzvērtīgus konkurences noteikumus ar citu Eiropas valstu lauksaimniekiem 1
Trešdien, 10.jūnijā, Latvijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai sniegtu ieskatu lauksaimniecības nozarē Latvijā, kā arī diskutētu par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021-2027 un Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Lauksaimniecība ir būtiska Latvijas tautsaimniecības nozare. Uzskatu, ka Latvijas pārstāvjiem ir jācenšas panākt, lai Latvijas zemniekiem maksātie tiešmaksājumi pēc iespējas ātri pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim.”
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Valsts prezidentam sniedzām īsu ieskatu par to, kāda šobrīd ir situācija lauksaimniecībā, un plašāk izklāstījām jautājums, kas skar KLP un ES “Zaļo kursu”, akcentējot faktu, ka Latvijas lauksaimniecība jau šobrīd ir salīdzinoši “zaļa”.
Sarunas laikā uzsvērām arī tiešo maksājumu izlīdzināšanu, atgādinot, ka visus šos gadus Latvija ir saņēmusi vismazākos maksājumus no visām ES dalībvalstīm, kas būtiski ietekmē Latvijas konkurences iespējas kopējā ES tirgū.
Tāpēc aicinājām Valsts prezidentu, tiekoties ar citu valstu vadītājiem uzsvērt nepieciešamību pēc godīgiem tiešmaksājumiem. Sarunas nobeigumā uzaicinājām prezidentu apmeklēt kādu no mūsu saimniecībām un pirmsjāņu laikā dāvinājām ZSA biedra SIA “Vecsiljāņi” siera rituli, kā arī ZSA grāmatu “Spēka maize”, lai prezidentam būtu iespēja iepazīties ar Latvijas lauksaimnieku stipro dzimtu stāstiem.”
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Ir svarīgi veicināt izpratni par problēmām, ar kurām saskaras zemnieki atsevišķos lauksaimniecības sektoros – piena, augļu, ogu un dārzeņu audzētāji.
Uzsvērām prezidentam, cik nozīmīgi šobrīd ir stiprināt un attīstīt mūsu lauku vidi, runājot par Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, kad notiks balsojums par nākamo ES daudzgadu budžeta apstiprināšanu.”
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons: “Mums visiem kopīgi ir jāpanāk izlīdzināti tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem, kā arī mērķtiecīgi jāsniedz atbalsts visu nozaru kooperatīviem, lai Latvijas tirdzniecības tīklos vietējo zemnieku saražotā produkcija būtu pieejama katru dienu pietiekošos apjomos.
Tajā pašā laikā Latvijas lauksaimniecībai visās nozarēs ir jābūt vērstai uz eksportu un konkurētspējīgai ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgos.”
LLKA valdes locekle Māra Rudzāte: “Diskusijas laikā uzsvērām arī jautājums par viesstrādniekiem, kas šajā brīdī ir ļoti nepieciešami izaugušās ražas novākšanai.
Uzsvērām to, ka jau lielākā daļa ES valstu ir atļāvušas ievest un nodarbināt viesstrādniekus, bet Latvijā tas joprojām netiek atļauts, nostādot mūsu lauksaimniekus nevienādos konkurences apstākļos ar pārējām ES valstīm.
Neatrisinot šo jautājumu, savas ogas, augļus un dārzeņus Latvijas lauksaimnieki nespēs nolasīt, tāpēc iedzīvotājiem par šiem produktiem nāksies atstāt savu naudu citu valstu lauksaimniekiem.”
Sarunās ar Valsts prezidentu Lauksaimnieku organizācijas pārstāvēja biedrības “Zemnieku saeima” (ZSA) valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, ZSA valdes loceklis Mārtiņš Trons, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs, LOSP valdes loceklis Guntis Gūtmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un LLKA valdes locekle Māra Rudzāte.
Par biedrību „Zemnieku saeima”
Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana.
Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares.
Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
