Latviešu nelaime – nevienprātība 0
Zemnieku Saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons gan atzīst, ka likumu sagatavošanu līdz šim kavējusi zemnieku organizāciju nevienprātība par zemes iegādes noteikumiem. “Pats sliktākais, ka dažas iesniedz Saeimā priekšlikumus, bet atnāk citu organizāciju pārstāvji un tos nopaļā, izraisot nevajadzīgus strīdiņus,” stāsta viņš. “Viens no mūsu priekšlikumiem bija noteikt pienākumu pircējiem pašiem vai viņu ģimenes piederīgajiem zemi apstrādāt. Tā ārzemju investoriem būtu mazāk iespēju pirkt zemi, kuru pēc tam vietējie zemnieki spiesti nomāt. Diemžēl šo priekšlikumu noraidīja ne tikai Saeimas deputāti, bet arī dažu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
Deputāti, arī Zemkopības ministrija neatbalstīja arī priekšlikumus par zemes pircēju valsts valodas prasmi, tāpat par deklarēto un faktisko dzīvesvietu, kas tiek prasīta zemes pircējam Dānijā. Esmu bezgala izbrīnīts, ka Zemkopības ministrija tāpat neatbalsta prasību pircējam nodarboties ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Mums joprojām ir spēkā pienākums uzturēt zemi labā stāvoklī, tātad tikai appļaut. Tā lauksaimnieciskās darbības vietā būtībā tiek veicināta lauksaimnieciskā bezdarbība.” Viņaprāt, pašsaprotams šķitis arī priekšlikums par pircēja naudas legālu izcelsmi, tāpat prasība pircējam demonstrēt pašvaldības komisijā savu uzņēmējdarbības plānu, kas ir ieviesta Francijā. Diemžēl arī šie priekšlikumi netika atbalstīti.
Paklusām aizstāv ārzemnieku intereses?
Saeimā notikušajās diskusijās par zemes iegādes noteikumiem zemnieku organizāciju pārstāvjiem pat radies iespaids, ka daži deputāti, ministri, komercbanku pārstāvji dažnedažādi pūlējušies nobremzēt likuma pieņemšanu, netieši aizstāvot ārzemju investoru intereses. Jānis Dzenis atklāj, ka ārzemniekus ļoti uztrauc, kādi Latvijā būs zemes iegādes noteikumi, par to liecināja, piemēram, Zviedrijas vēstnieka Latvijā biežās vizītes partijas “Vienotības” Saeimas deputātu frakcijā.
“Zviedri un citi skandināvi bija sapirkuši zemes, bet nebija ierakstījuši zemesgrāmatā. Un bažījās, ka, pieņemot šo likumu, šie viņu ieguldījumi paliks kā gaisā pakārti. Lielāko komercbanku pārstāvji mēģināja pārliecināt, ka nevajag valsts atbalstu zemes kreditēšanā. Citu starpā pret to iestājās pat bijušais finanšu ministrs Andris Vilks. Saeimas deputāti Inesis Boķis un Anrijs Matīss pūlējās pārliecināt, ka stingrāki zemes iegādes noteikumi esot nokavēti, jo zemi jau nopirkuši visi, kuri to vēlējušies,” piebilst viņš.
VIEDOKLIS
Politiķis: “.. ierobežojumi ir vietējā ražotāja atbalstam”
Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS valdes priekšsēdētājs): “Pirms trim gadiem pieņemtie zemes iegādes noteikumi ierobežoja arī Latvijas iedzīvotājus. Viņi gribēja nopirkt zemi. Bet nevarēja, tāpēc ka viens no zemes iegādes noteikumiem bija lauksaimnieciskā izglītība. Kad savulaik Saeimā sēdējām pie šā likumprojekta, mērķis bija nodrošināt ražošanas stabilitāti, drošību un konkurētspēju Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, ņemot vērā, ka ļoti lielas platības vietējiem zemniekiem bija tikai nomā. Bet ne vārda nebija par dāņiem vai zviedriem, kuri Latvijā grib nopirkt zemi. Galvenais bija nodrošināt atbalstu tiem, kas zemi apstrādā neatkarīgi no tautības. Tāpēc arī likumprojektā parādījās noteikumi par izglītību, pirmpirkuma tiesībām un citi. Tagad likumā, kas ir spēkā no 1. jūlija, izglītības vietā ir valodas prasība. Kaut arī par to Saeimā bija lielas diskusijas, domāju, ka arī tā ir ražotāja atbalstam.
Jāatzīst, man nav zināms, kāpēc likumā nav nekā, kas aizliegtu iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izmantojot uzņēmuma kapitāldaļas. Pieļauju, ka šādi kapitāldaļu tirdzniecības ierobežojumi tad skartu arī tās sabiedrības, kuru pamatkapitālā ir ne tikai lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet arī citi īpašuma veidi. Lai šādu likumu sagatavotu, būtu jāiesaista Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, citas darba devēju organizācijas. Mēs jau piedzīvojām, cik grūti gāja ar tikai vienā likumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas skar zemi. Varu vien iedomāties, ar kādām problēmām būtu jāsaskaras, gatavojot tādu likumu, kas skar visas valstī reģistrētās kapitālsabiedrības.”
9 spraugas zemes iegādes noteikumos:
pārdevējs var pārdot zemi, apejot zemes ilggadējā nomnieka pirmpirkuma tiesības;
pircējs var noslēgt pirkuma līgumu ar fiktīvu datumu;
pircējam nav pastāvīgi jādzīvo Latvijā;
pircējam nav vajadzīgas zināšanas lauksaimniecībā;
pircējam nav jāpierāda naudas izcelsme;
pircējam nav jāatbild uz pašvaldības zemes komisijas jautājumiem par iegādātās zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā;
pēc zemes iegādes pircējam nav pienākuma nodarboties ar lauksaimniecību;
Latvijas zemes fondam ir ierobežotās iespējas un tiesības iegādāties zemi;
zeme var pāriet citas juridiskas personas īpašumā, atpērkot kapitāldaļas no uzņēmuma, kura pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
