Nepiepildītās cerības uz zemes fondu 0
Zemes iegādē zemnieki lielākas cerības saistījuši ar Latvijas zemes fondu. Viņuprāt, fonds varētu biežāk izmantot tās iespējas, kuras tam jau ir pašlaik. Diemžēl tam noteiktās pirmpirkuma tiesības līdz šim tas izmantojis reti un arī tad, ja pircēji acīmredzami ir ārzemnieki. Pēc Anša Saliņa domām, Latvijas zemes fonda sūtība būtu iegādāties visas tās atmatā aizlaistās zemes, kuras kaut kādu iemeslu dēļ to īpašniekiem vairs nav vajadzīgas. Latvijā vēl ir ap 300 000 hektāru šādu atmatā aizlaistu platību. Latvijas zemes fonda loma arī būtu biežāk atpirkt šo zemi, nevis to, kas jau ir apstrādāta un kuru pirkt būtu izdevīgi. Arī viņš piekrīt, ka pirmpirkuma tiesību izmantošanā ir trūkumi. “Vēl nesen kopīgi ar Latvijas zemes fonda un “Altum” vadītājiem apspriedām ārzemju mēbeļu ražošanas kompānijas “IKEA” meitas uzņēmuma nodomu Vidzemes pusē iegādāties 4 hektārus zemes, tostarp pushektāru meža. Tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc fonds atteicās no pirmpirkuma tiesībām, ņemot vērā, ka pārdevēja prasītā summa bijusi samērā maza. Ja fonds tos būtu nopircis, valsts ar šo zemi nopelnītu, tāpēc ka apkārtnē ir saimniecības, kurām tā būtu vajadzīga,” spriež Ansis Saliņš.
Viņaprāt, Latvijas zemes fonds varētu darboties veiksmīgāk, ja zemes tirgū tam dotu lielākas tiesības. Kā viņš stāsta, izmantojot tās, reiz fondam bijusi vēlēšanās iegādāties kādu zemes īpašumu. Bet pēdējā brīdī pārdevējs un pircējs atsaucis darījumu, pēc tam viņu starpā ticis noslēgts līgums ar agrāku datumu. Citos gadījumos no vietējās pašvaldības atskanējis tālruņa zvans ar mājienu atteikties no pirmpirkuma tiesībām. “Cerams, ka no 2018. gada 1. janvāra šī sprauga likumā gan būs novērsta. Kamēr šie vecie, agrāk noslēgtie līgumi nebūs reģistrēti pašvaldībā, tikmēr darījumi ar zemi nevarēs notikt,” skaidro Ansis Saliņš.
Zemniecības pārstāvji atzīst, ka joprojām pati lielākā iespēja, kā apiet zemes iegādes noteikumus, – atpērkot kapitāldaļas no uzņēmuma, kura pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gan esot vairākkārt lūgusi Ekonomikas ministrijai sagatavot priekšlikumus, kā nepieļaut šādus darījumus ar uzņēmumu kapitāldaļām. Diemžēl ministrija šai ziņā nav izdarījusi neko. “Mēs iestājāmies par to, lai zeme paliktu vietējo ražotāju rokās. Ar vietējiem saprotam arī tos dāņu, zviedru un citu tautību ļaudis, kuri Latvijā sekmīgi apstrādā zemi,” apliecina Zemnieku Saeimas lauksaimniecības eksperts Mārtiņš Trons. “Pirmkārt, lai vietējiem zemniekiem nezūd iespējas nomāt zemi. Tāpēc atbalstījām noteikumu, ka visi nomas līgumi jāreģistrē vietējā pašvaldībā. Otrkārt, lai neveidotos milzīgas saimniecības, kurām pieder desmitiem tūkstošu hektāru. Būtībā iestājāmies par vietējo zemnieku drošību. Tāpēc ir svarīgs valsts atbalsts zemes iegādes kreditēšanā,” viņš papildina.
