Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (no kreisās), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piedalās Latvijas lauksaimnieku organizācijas rīkotajā preses konferencē, lai informētu par kampaņas “Kopējā lauksaimniecības politika – rītdiena sākas šodien” gaitu.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (no kreisās), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piedalās Latvijas lauksaimnieku organizācijas rīkotajā preses konferencē, lai informētu par kampaņas “Kopējā lauksaimniecības politika – rītdiena sākas šodien” gaitu.
Foto: LETA

Zemnieki ministram Dūklavam lūdz rast atbalstu par cietušajiem ziemājiem 18

Biedrība “Zemnieku saeima” ceturtdien tikšanās laikā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) lūdza rast atbalstu par ziemā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ cietušajiem ziemājiem, informē “Zemnieku saeimā”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Biedrības vadība ar ministru Dūklavu tikās, lai pārrunātu iespēju ministrijai vērsties Eiropas Komisijā (EK), lai no krīzes rezerves fonda paredzētu atbalstu sala rezultātā bojā gājušo ziemāju daļējai kompensēšanai saimniecībās. Organizācija aicināja ministriju skaidrot, kādi vēl atbalsta mehānismi iespējami situācijas stabilizēšanai.

“Šobrīd augkopībā kailsala rezultātā Latvijā ir izveidojusies kritiska situācija daudzās saimniecībās. Piemēram, lielākajos Latvijas graudu audzēšanas reģionos – Zemgalē un Lubānas līdzenumā kvieši ir izsaluši gandrīz pilnībā. Arī citviet Latvijā ziemāji izskatās ļoti slikti,” skaidro biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lauksaimnieki šobrīd intensīvi mēģina atrast sēklas materiālu Baltijas reģionā, tā trūkst un cena ir augsta, norāda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

“Kompensācijas to klasiskajā izpratnē Latvijas valdībai neprasām, bet aicinām Zemkopības ministru veidot koalīciju ar Lietuvu un Poliju un vērsties Eiropas Komisijā ar kopīgu aicinājumu izmantot krīzes fondu. Tāpat arī atļaut ātrāk izmaksāt tiešmaksājumus,” viņa skaidro.

Jau vēstīts, ka nupat ar lūgumu rast iespēju kompensēt zemniekiem zaudējumus saistībā ar cietušajiem sējumiem pie valdības un Zemkopības ministrijas (ZM) nolēma vērsties Jelgavas novada vadība.

ZM pārstāvis Kaspars Funts portālam “LA.lv” norādīja, ka no valsts budžeta nav plānots maksāt kompensācijas par bojāgājušajiem ziemājiem, jo lauksaimniekiem bija iespēja sējumus apdrošināt. Turklāt no valsts varēja saņemt atbalstu 50% apmērā par apdrošināšanas polisēm.

Tomēr, lai veicinātu apgrozāmo finanšu līdzekļu plūsmu šajā ar ziemāju sējumiem grūtajā pavasarī, Lauku atbalsta dienests (LAD) paātrināti izmaksās pārejas posma valsts atbalsta avansu – to lauksaimnieki saņems maijā, nevis jūlijā, kā bija plānots iepriekš.

“Paātrinātu avansa izmaksu saņems tie lauksaimnieki, kas ar iesniegumu par paātrinātu platībmaksājumu avansa izmaksu LAD vērsīsies līdz šī gada 1. maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā,” skaidro ZM pārstāvis.

Jautāta, vai ministrijā vērtēs “Zemniekus saeimas” priekšlikumu Latvijai kopā ar Lietuvu un Poliju vērsties pēc palīdzības EK, ZM pārstāve Dagnija Muceniece norādīja, ka pagaidām šīs valstis nav interesējušas par iespēju saņemt atbalstu no krīzes rezerves fonda.

Reklāma
Reklāma

Muceniece arī akcentēja, ka definētā ārkārtas palīdzība kompensāciju saņemšanai no krīzes rezerves fonda ir vispārīga un nav skaidrs, vai no fonda būtu iespējams saņemt atbalstu arī par bojā gājušajiem ziemājiem.

“Katrā ziņā Zemkopības ministrija seko līdzi situācijai un vērtēs palīdzības iespējas zemniekiem,” piebilda ZM pārstāve.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.