Zemnieki lielu izaicinājumu priekšā 2
Kooperācijas stiprināšana, konkurētspējas palielināšana un jaunu produktu radīšana – tie ir tikai daži no izaicinājumiem lauksaimniecības nozarē turpmākajos gados, par ko pirmdien lauksaimnieki diskutēja kārtējā Zemnieku saeimas kongresā. Premjere Laimdota Straujuma (attēlā), atbildot uz Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa jautājumu par iespējām samazināt PVN pārtikai, norādīja: “Mēs pašreiz nevaram!” Kongresā Juris Lazdiņš atkārtoti pārvēlēts Zemnieku saeimas līdera amatā.
Piena nozarē viens no lielākajiem izaicinājumiem būs piena iepirkuma cenas, kas pēc kvotu atcelšanas no šā gada 1. aprīļa vēl var samazināties. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa Zemnieku saeimas kongresā gan mierināja, ka darījumi biržās no marta līdz šā gada beigām jau tiek slēgti par pieaugošām cenām, taču prognozes liecina, ka iepirkuma cenas pēc kvotu atcelšanas varētu būt zemākas nekā pēdējos divos gados.
Šā gada janvāra dati rāda, ka Baltijas valstīs bijusi viszemākā piena iepirkuma cena ES dalībvalstu vidū, tostarp Latvijā – 22,69 eiro/100 kg, kamēr vidēji ES tā bija 32,83 eiro/100 kg. Prognozes gan liecina, ka 2024. gadā piena produktu piedāvājums pasaulē būs daudz mazāks nekā piedāvājums, līdz ar to ir pamats piena lopkopības attīstībai. Pēc kvotu atcelšanas lielākais ražošanas pieaugums tiek prognozēts valstīs, kur līdz šim bijušas lielākās investīcijas piena ražošanā un pārstrādē – Vācijā, Francijā, Polijā, Dānijā, Nīderlandē, Īrijā, bet Latvijā eksperti redz nelielu apjomu pieaugumu.
Lai pašmāju saimniecības varētu konkurēt, jākāpina efektivitāte un piena kvalitāte. Viena no iespējām – bioloģiskā piena ražošanas un pārstrādes palielināšana. Šobrīd tikai 7,6% no kopējā saražotā piena apjoma ir bioloģiskais piens, taču tikai trešā daļa no bioloģiskā piena tiek realizēta kā bioloģiskais. Arī premjere Laimdota Straujuma mudina piensaimniekus meklēt jaunas iespējas eksporta tirgos, kā arī domāt par eksportspējīgu nišas produktu ražošanu. “Mēs vairs nevarēsim ar sviestu un krējumu ilgi dzīvot pasaules tirgos, vajag jaunus produktus, inovācijas,” teica valdības vadītāja. Šobrīd grūti paredzēt, kad atjaunosies eksports uz Krieviju, tāpēc aktīvi jāstrādā pie citu tirgu apgūšanas. Premjere arī rosina zemniekus sākt aktīvi strādāt pie priekšlikumiem nākamā plānošanas perioda finansējuma sadalei, lai jau šā gada beigās būtu skaidrs, “kā varam ietekmēt Eiropas Komisiju”.
Sašūpo embargo
Lai arī dārzeņu nozarē ir liela konkurence, nozares uzņēmumiem nav citu iespēju kā runāt ar veikalu ķēdēm, lai varētu veidot savus stendus, kā arī kooperēties, sacīja premjerministre.
Taču viennozīmīgi – ražotājiem jādomā par konkurētspējas palielināšanu un kooperāciju, spēku apvienošanu jaunu tirgu atrašanai. Viņa neslēpj, ka Krievijas embargo dēļ dārzeņu nozare ir viena no vissmagāk skartajām. Cenas burkāniem sarukušas par 45%, pārējām dārzeņu kultūrām – 20 – 50%, kas nozīmē: pašizmaksa netiek nosegta. Lai arī Eiropā dārzeņu nozare aizņem 18%, atbalsts subsīdiju veidā ir tikai 3%, kas ir nepietiekams.
Tomēr optimismu vieš vairākas lietas – realizāciju veicinājusi kampaņa “Latvijas labums”, iepirkumos priekšroka tiek dota vietējiem ražotājiem. “Pēc četru gadu pārtraukuma vietējie ražotāji atkal uzvarējuši Ieslodzījumu vietu pārvaldes iepirkumā, tāpat tie uzvar konkursos skolās, bērnudārzos un atkal mūsu pašu audzētie dārzeņi atgriežas valsts iestādēs un pašvaldībās. Tāpēc dārzeņu patēriņš vietējā tirgū daudz nesamazinās,” skaidro kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Taču vēl priekšā pavasaris, kad zemniekiem nāksies rēķināties ar dārzeņu apjomu, kas iepriekš tika realizēts Krievijas tirgū, bet kopš embargo stāšanās spēkā tas ir ciet. Līdz šim ES uz Krieviju ik gadu eksportēja ap 40% no 120 miljardus vērtā dārzeņu apjoma un pēc šī tirgus aizvēršanās nozare ir pamatīgi sašūpojusies. Jārēķinās arī, ka nav viegli ieiet citu valstu tirgos, lai gan šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jaunu tirgu apgūšanas.
Optimistisks par trīskāršu kopražas palielinājumu nākamajos gados ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža. Viņš redz, ka tam ir visi priekšnoteikumi – jau šogad ar graudaugiem apsēti 750 tūkstoši ha, aramzeme Latvijā ir 1,6 miljoni hektāru, vidējā ražība ir 3,4 t/ha, ko ir visas iespējas palielināt. E. Ruža ir pārliecināts, ka nākotnē vietas pietiks visiem – gan augkopības nozarei, gan piena lopkopībai, aitkopībai un citām.
Plusi un mīnusi
Svaigs skats uz lauksaimniecības nozares stiprajām un vājajām vietām ir DNB bankas ekonomikas ekspertam Pēterim Strautiņam, kurš mudina lauksaimniekus domāt par nozares konkurētspējas stiprināšanu. Pie nozares stiprajām pusēm eksperts min mērenās zemes cenas salīdzinājumā ar Eiropu, piemērotos dabas apstākļus, zemākas darbaspēka izmaksas un tuvumu lieliem noieta tirgiem. Jāņem vērā gan arī vairāki mīnusi – vidējais piena saimniecību lielums Eiropas mērogā ir daudz par mazu, arī pārstrādātāju darbības mērogi ir nelieli pat Baltijas kontekstā, tāpat trūkst spēcīgu Eiropas mēroga zīmolu. Jārēķinās, ka joprojām tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir zemākie Eiropā un, iespējams, nozares “sociālā slodze” varētu būt kavējusi uz nozares attīstību vērstus lēmumus. Kā nākotnes iespējas ekonomikas eksperts min vairākas – piena ražošanas kvotu atcelšana pavērs iespējas apjomu kāpumam un veicinās saimniecību konsolidāciju, bet iedzīvotāju skaita un ienākumu pieaugums pasaulē veicinās pieprasījuma pieaugumu pēc pārtikas. Tiesa, jārēķinās ar vairākiem draudiem, piemēram, piena iepirkuma cenu samazinājumu, kas var radīt protestus pret pārmaiņu tūlītējām sociālām sekām.
Jārēķinās ar kontrolēm
Jaunā plānošanas perioda mērķis ir tāds pats kā iepriekšējā periodā – palielināt ekonomiski aktīvo, uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, tā, uzrunājot Zemnieku saeimas kongresa dalībniekus, teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Jau pirmajā projektu pieteikumu kārtā bija vērojama liela zemnieku atsaucība un modernizēties gribētājiem atvēlētais finansējums bija nepietiekams – mazo saimniecību grupā pietrūka 1,69 miljoni eiro, bet lielo – deviņi miljoni, līdz ar to daļu naudas nācās pārdalīt no nākamajām kārtām. Lai lauksaimniekiem nerastos problēmas, Zemkopības ministrijas vadība pieņēma lēmumu apstiprināt visus iesniegtos projektus. Ministrs sola, ka nākamajās kārtās nekādu izmaiņu vairs nebūs un viss notiks, kā iepriekš plānots.
Vienlaikus viņš brīdina, ka turpmāk tiks veikta stingrāka projektu kontrole, jo Eiropas Revīzijas palātas un Latvijas Valsts kontroles veiktajās pārbaudēs atklājies – projektu mērķi nav sasniegti, rādītāji nav izpildīti, līdz ar to Lauku atbalsta dienestam (LAD) var nākties atprasīt iztērēto naudu atpakaļ. Turklāt LAD to nevar nedarīt, jo pretējā gadījumā Eiropas institūcijām var nākties izvērtēt paša dienesta darbību. Jāatgādina, ka jaunajā plānošanas periodā zemniekiem būs pieejami 1,5 miljardi eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekš.
