Zemnieki jau ceļ trauksmi par laukiem nepieciešamo minerālmēslu apgādi. Kā nākamgad izdzīvosim? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau kādu laiku nerimst diskusijas par Eiropas Zaļā kursa ieviešanu, kas būtisku ietekmi var atstāt uz lauksaimniekiem un attiecīgi pārtikas produktu ražotājiem. Jāatgādina – Zaļā kursa mērķis ir nodrošināt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, panākot tīrāku gaisu un ūdeni, veselīgāku augsni un bioloģisko daudzveidību, kā arī veselīgu un cenu ziņā pieejamu pārtiku. Taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā īpaši aktualizējies jautājums par pārtikas pieejamību un ražošanai nepieciešamo resursu nodrošināšanu.
Zemnieki jau ceļ trauksmi par laukiem nepieciešamo minerālmēslu apgādi – lai arī lielākā daļa ražotāju šai sezonai vajadzīgo iepirkuši, lielāks satraukums valda par nākamo sezonu. Līdz šim liela daļa minerālmēslu tika iepirkti Krievijā un Baltkrievijā, taču pašlaik notiekošās karadarbības dēļ lauksaimniekiem jārod jauni piegādātāji. Tāpat jāņem vērā, ka Krievija un Ukraina aizņem gandrīz trešdaļu no visas pasaules kviešu eksporta, tādēļ karadarbības dēļ stress daudzviet pasaulē strauji pieaudzis, jo īpaši Tuvo Austrumu valstīs.
Biedrības “Zemnieku saeima” vadība skaidro – ieviešot Zaļo kursu, vidēji saražotais graudu apjoms Eiropā varētu samazināties par 10–20%, bet atsevišķiem graudaugiem pat par 30% – pie šāda secinājuma nonākusi Vāgeningas universitāte. Savukārt Ķīles universitātē secināts – vidēji par 20% kritīsies liellopu gaļas saražotais apjoms, bet cūkgaļas – par 17%.
Taču šajos pētījumos nav ņemts vērā fakts, ka aptuveni 30% kviešu, 17% kukurūzas un vairāk nekā 50% no saulespuķu eļļas pasaules tirgū nāk no pašreizējā kara reģiona. Jau pašlaik kviešu cena ir pieaugusi dubultā, piens ir dārgāks par 40%, un tikpat liels cenas kāpums bijis liellopu gaļai. Ķīles universitātes aplēses liecina – cenu pieaugums pārtikai, salīdzinot ar brīdi, pirms tika ieviesta “no lauka līdz galdam stratēģija”, varētu būt 5–30% robežās, bet cūkgaļai – pat līdz 50%.
Tas, protams, raisa jautājumus par pārtikas pieejamību dažādās sabiedrības grupās, gan tās cenu. Jau tagad piensaimnieki apgalvo – piena produktu pašizmaksa ir kāpusi un veikalu tīkli samazinātos apjomos iepērk piena produktus no vietējiem pārstrādātājiem, turklāt to darot bez jelkādas argumentācijas. Parādījušās pazīmes, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās, veikalos sarūk piena un piena produktu apgrozījums. Tas vistiešāk atsaucas uz piena produktu ražotājiem, un jau izskanējusi informācija par vairāku pārstrādes uzņēmumu grūtībām norēķināties ar piegādātājiem. Un nav grūti iedomāties, kas šādos apstākļos notiks ar produktu sortimentu un pieejamību.
Nav nekāds noslēpums, ka energoresursu izmaksu kāpuma dēļ gada sākumā bija vērojams straujš cenu pieaugums lauksaimniecības izejvielām un karadarbība Ukrainā novedusi pie tālāka globālo izejvielu cenu kāpuma. Pašlaik minerālmēslu cena pieaugusi pat piecas reizes un nav skaidrības, kā izdosies pārorientēt piegādes ķēdes. Savukārt kviešu cena marta sākumā bija sasniegusi pēdējo gadu laikā augstāko līmeni, pārsniedzot 420 eiro par tonnu. Ekonomikas eksperti jau prognozēja turpmāku cenu pieaugumu, jo šajos kara apstākļos pieaugusi nenoteiktība par izejvielu tirgiem. Tieši Krievija ir lielākais kviešu un dabasgāzes eksportētājs pasaulē un otrs lielākais naftas eksportētājs, savukārt Ukraina – vērā ņemams kukurūzas, kviešu un minerālmēslu ražotājs.
Tas nozīmē vienu – jebkuras sankcijas vai piegāžu pārtraukumi atsauksies uz globālajām piegādēm un cenu izmaiņām. Jau tagad vietējie piena lopkopēji stāsta, ka lopbarības cenas aug neprognozējami un nav skaidrs, kā karš Ukrainā ietekmēs lopbarības izejvielu sagādi. Īpaši problēmas ir tiem lopkopējiem, kas strauji modernizējušies, investējot simtiem tūkstošu eiro, bet šā brīža situācija raisa lielu neskaidrību. Skaidrs, ka paši zemnieki un kooperatīvi tagad aktīvi meklē risinājumus, kā nodrošināt vajadzīgās piegādes, bet jārēķinās, ka šis process var būt garāks, nekā sākotnēji plānots.
Lai gan nesen notikušajā Zemnieku saeimas kongresā, runājot par Zaļo kursu, no VARAM pārstāvja puses izskanēja viedoklis, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos “nekas nav akmenī cirsts”, lauksaimnieku vidū joprojām pastāv bažas par tā ieviešanu. Faktiski tas būtu gana nesaprotami, ja laikā, kad viena no maizes klētīm – Ukraina – kara dēļ nespēs saražot nepieciešamo labības daudzumu un izskan pat bažas par bada draudiem atsevišķos pasaules reģionos, Zaļā kursa ieviešanas nosacījumos netiktu veiktas izmaiņas.
Ir saprotama ES vēlme nodrošināt klimata neitralitāti un mazināt visu veidu piesārņojumu, to skaitā lauksaimniecisko, taču šajos kara apstākļos tas jādara pārdomāti. Arī lauksaimnieki cer, ka Zaļā kursa prasības tiks mīkstinātas un to ieviešanai būs loģisks pamatojums. Pretējā gadījumā pārtikas var pietrūkt un kāda pasaules daļa paliks nepaēdusi.
