Sāks iznīcināt cūkas ĀCM rajonos; zemnieki izmisumā un neziņā 13
Cūku audzētājiem trūkst informācijas
Autori: SANDRA DIEZIŅA, ULDIS GRAUDIŅŠ
“Visi esam šokā un neziņā, jo nav nekādas informācijas par to, kuras būs tās saimniecības, kurās cūkas būs jāizkauj,” tā par zemkopības ministra Jāņa Dūklava vakardienas paziņojumu, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajās teritorijās būs jāizkauj cūkas, saka Vidzemes saimniecības “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Preimane. Neesot arī skaidri kritēriji, kuras saimniecības tas skars – “tos, kas vakar neievēroja biodrošības noteikumus, kas šodien neievēro vai tikai vēl tos neievēros”, teica Santa Preimane. “Kunturi” ievērojot visus biodrošības noteikumus, bet pašlaik nezina neko par to, kas sagaidāms. Līdzīgā neziņā ir daudzi saimnieki Latgalē un Vidzemē, un satraukums tikai vēl pieaug, dzirdot arvien jaunas ziņas par gaidāmajiem cūku izkaušanas lielajiem apmēriem.
Lai ierobežotu bīstamo cūku slimību, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ārkārtas zonā gatavojas izkaut apmēram 20 tūkstošus cūku. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vakar Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā videokonferencē minēja divreiz lielāku skaitli. “Mājas cūkas būtu jāizkauj teritorijās, kurās noteikts ārkārtas stāvoklis, tostarp buferzonā. Šajā zonā kopumā, pēc pašreizējā uzskaites, varētu būt apmēram 40 tūkstoši mājas cūku,” ministra teikto citē LETA.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis vakar atzina, ka situācija kļūst arvien kritiskāka un pēc iepriekš valdībā apstiprinātā pasākumu plāna šonedēļ tiks sākta mājas cūku masveida izkaušana. Tas attieksies tikai uz tām saimniecībām, kuras nevar izpildīt biodrošības prasības, vai nevēlas tās ievērot. Izkaušana jāveic mēneša laikā.
“Tas nozīmē, ka dienesta darbinieki vienosies ar īpašnieku par kaušanas laiku, kā arī pārbaudīs cūku veselības stāvokli. Ja cūka būs vesela, tās gaļu pēc nokaušanas varēs lietot uzturā. Mazajās saimniecībās veselības stāvokli noteiks pirms kaušanas, lielajās būs jāņem analīzes. Saimnieks saņems kompensāciju, parakstot vienošanos, ka gadu cūkas šajā saimniecībā neturēs. Par vaislas cūku kompensācija būs 115 eiro, par nobarojamo cūku – 65 eiro, par piena sivēniem – 25 eiro. Tas ir vienīgais efektīvais veids, kā apturēt slimību, kura izplatās ar zaļbarību,” sacīja M. Balodis. Viņš arī piebilda, ka cūku īpašniekiem racionālāk būtu mainīt saimniecības profilu un ar cūku audzēšanu vairs nenodarboties. “Neievērojot ļoti stingru biodrošību, agri vai vēlu ĀCM atkal būs klāt. Tāpēc labāk pāriet uz aitu, trušu, vistu vai govju turēšanu,” sacīja PVD vadītājs.
Krāslavas novada Kalniešu pagastā saimniekojošā Uļjana Osodčaja gan atzīst, ka lielajām saimniecībām pāriet uz citu mājlopu audzēšanu nebūs tik viegli, jo tās taču investējušas cūku fermu izveidē, ir ieguldīti līdzekļi. Viņa savā saimniecībā tur divas cūkas un uzskata, ka ievēro visus biodrošības noteikumus, tāpēc nebūtu nekāda pamata to izkaušanai.
Kāda cita zemniece, kura vēlējās palikt anonīma, veltīja pārmetumus atbildīgajiem dienestiem par vājajiem kontroles pasākumiem: “Saimniecību, kurā bojā gāja divas cūkas, norobežoja, bet citā saimniecībā, kur iznīcināja sešas cūkas, joprojām nav nekādu ierobežojumu. Tepat brauc atpūtnieki un šo slimību var izvazāt pa visu Latviju. Brauc arī no Baltkrievijas un uz robežas nav nekādas dezinfekcijas.”
