Zemnieki izgāž sienu un uzrok ielu pie reģionālās valdības ēkas 4
Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.
Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.
Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.
“Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,” norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa.
“Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,” viņa piebilda.
Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami.
Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā.
Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai “Au Nom de la Terre”, kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā.
Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.
Zemnieki norāda, ka, neskatoties uz smago darbu, ienākumi bieži knapi nosedz izdevumus. Vairāk nekā 30% lauksaimnieku nopelna tikai 350 eiro mēnesī, liecina sociālās apdrošināšanas dati.
Lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra telekanālam “CNews” sacīja, ka zemnieki iekšēji ir ļoti dusmīgi un viņiem nepieciešams izpaust šīs dusmas par valdības politiku.
“Mums ir sajūta, ka lauksaimniecība ir iespiesta skrūvspīlēs, un neviens nesaprot risku, ko rada mūsu zemes iztukšošanās, jo daudzas saimniecības izzūd,” sacīja Lambēra.
Valdība apgalvo, ka ieklausās lauksaimnieku prasībās, un norāda, ka pieņemts likums, kas dod lauksaimniekiem lielāku kontroli par cenu noteikšanu savai produkcijai, saskaroties ar mazumtirgotājiem.
Taču lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms šodien atzina, ka daudziem lauksaimniekiem šis likums neko nav devis.
