Zemnieki gaida ūdens atkāpšanos 0
Valdība vakar izsludināja ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē un daļā Vidzemes un Zemgales. Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados. Saistībā ar ceļu stāvokli ārkārtas stāvoklis nav izsludināts, jo ceļi tāpat jau tiek atjaunoti – posmos, kur situācija ir smagākā, tas varētu prasīt divas nedēļas.
Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai – 369 000 eiro zaudējumus. Zemnieku zaudējumi Alūksnes novadā varētu pārsniegt 7 miljonus eiro. Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavās ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Balvu novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Baltinavas novadā plūdu nodarītie aptuvenie zaudējumi šobrīd ir 180 000 eiro – pašvaldības ceļu infrastruktūrai un 800 000 eiro – zemniekiem.
Kārsavas novadā pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais zaudējums ir no 150 000 līdz 200 000 eiro. Ciblas novadā zaudējumi pašvaldības ceļu infrastruktūrai tiek lēsti ap 20 000 eiro. Zem ūdens ir aptuveni 1000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Līvānu novadā spēcīgo nokrišņu dēļ zem ūdens atrodas aptuveni 1700 hektāru zemes.
Plūdu skartajos reģionos ir nenovāktas vairāk nekā 100 000 hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktie teritoriju apsekojumi. Speciālisti konstatējuši, ka lielākā nenovākto graudaugu platība pašlaik ir Daugavpils pusē – 14 730 hektāru, Krāslavas novadā – 13 120 hektāru, Balvu novadā – 12 040 hektāru, Rēzeknes novadā – 11 819 hektāru, Preiļu novadā – 11 532 hektāru un Madonas novadā, kur nenovākti 10 562 hektāru vasarāju un ziemāju. Turpretī kopējās nenovākto dārzeņu platības plūdu skartajās teritorijās ir 62 hektāri, kartupeļi – 301 hektāri, bet griķi, zirņi, pupas, kukurūza – 8492 hektāri. No plūdu skartajos reģionos nenovāktajiem graudaugiem un dārzeņiem apdrošinātas mazāk nekā 5% sējumu platību.
“Novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Ziemas kviešiem pārtikai bija problēmas ar tilpummasu, turpmāk, kad varēs uzbraukt uz lauka, ziemājiem sāksies dīgšanas procesi. Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība – zudusi,” pastāstīja LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
LLKC eksperti secinājuši, ka plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams. “Zaudējumu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Valdība pašlaik lemj, kā kompensēt ieguldījumus laukaugos un kādi būs kompensāciju apjomi. Domāju, katru situāciju analizēs individuāli. Jādomā par riska fondu iedzīvināšanu, kas ļautu apdrošināt arī dārzeņu platības. Šobrīd šādas iespējas nav, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura šādu risinājumu nepiedāvā,” sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
