Mieži.
Mieži.
Foto: LETA

Vasaras miežu šķirnes šā gada sezonai 0

Kristaps (VAKS). Iesala, lopbarības un pārtikas graudu ieguvei. Vidēji intensīva tipa, raža līdz 6,5 t/ha. Vidēji vēlīna, augšanas periods 80–100 dienas. Labi cero – veido vidēji 2,5–3,5 produktīvus stiebrus, laba noturība pret veldri, auga garums vidēji 76 cm. Jutīga pret sausumu. Graudi dzelteni, iegareni, 1000 graudu masa 46–51 g, tilpummasa augsta – 660–g/l. Proteīns graudos 10,5–13%, ekstraktvielas – 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, sietveida plankumainību un rinhosporiozi, vidēji izturīga pret lapu plankumainībām un pundurrūsu. Piemērota audzēšanai labi un vidēji iekultivētās augsnēs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Idumeja (VAKS). Agrīna, veģetācijas periods 86–93 dienas. Graudi rupji, 1000 graudu masa 50–55 g, graudu skaits vārpā 19–22. Augi vidēji gari – 80–90 cm, vidēji izturīgi pret veldrēšanos. Kopproteīns graudos vidējs (10–13%). Samērā laba izturība pret putošo melnplauku un miežu lapu brūnsvītrainību, vidēji stipri inficējas ar lapu tīklplankumainību un miltrasu. Vidēji izturīga pret vārpu lūšanu. Piemērota audzēšanai iekultivētās velēnu podzolētās, velēnu karbonātu smilšmāla un mālsmilts augsnēs, kur pH 5,8–7.

Gāte (VAKS). Izmantojama galvenokārt lopbarībā, iespējama izmantošanai arī iesala un alus ražošanai. Intensīva tipa, vidēji vēlīna – veģetācijas periods no sadīgšanas līdz pilngatavībai vidēji 92 dienas. Proteīns graudos vidēji 11,4%, 1000 graudu masa vidēji 43,9 g, graudu tilpummasa 709 g. Izturība pret putošo melnplauku – vāja, pret rinhosporiozi – virs vidējās, pret miežu lapu brūnsvītrainību, tīklplankumainību un miltrasu – vidēja. Izturība pret veldrēšanos un graudu sadīgšanu vārpās ļoti laba.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jumara (VAKS, PPC). Sešos izmēģinājuma gados vidējā raža bija 5,5 t/ha. Proteīna un cietes daudzums graudos ir līdzīgs kā standartšķirnei ‘Ansis’. Veģetācijas periods ir vidējs (98–100 dienas), stiebrs vidēji garš, salīdzinoši augsts produktīvās cerošanas koeficients. Laba izturība pret veldrēšanos, vārpas nogatavošanās laikā vienmērīgi noliecas, tas pasargā pret graudu sadīgšanu vārpās. Nav ieņēmīga pret lapu slimībām – miltrasu un tīklplankumainību. Ieteicams sēklu kodināt, jo var inficēties ar putošo melnplauku. Graudi izmantojami gan lopbarībā, gan alus ražošanā.


Rubiola (VAKS, PPC).
Vidēji vēla (97–101 dienas), augu garums – vidējs, veldres noturība – laba. Vārpas blīvas. Graudi izceļas ar lielu graudu tilpummasu (665–688 g/l), lielu proteīna daudzumu (12,5%). Ražas potenciāls 4–5,5 t/ha. Ļoti augsta izturība pret putošo melnplauku, miltrasu un lapu tīklplankumainību. Laba izturība pret lapu brūnsvītrainību. Jutīga pret graudu sadīgšanu vārpās. Labs cerošanās koeficients. Izmantojama lopbarībai, iespējama iesala ražošana. Piemērota audzēšanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Saule PR (PPC). Agrīna. Augi īsi. Samērā izturīga pret veldrēšanos. Piemērota vidēji intensīvai audzēšanai. Iespējama inficēšanās ar putošo melnplauku. Graudi izmantojami galvenokārt lopbarībai. Sēkla jākodina.

Irbe (PPC). Kailgraudu vasaras mieži, vidēji agra šķirne. Graudi piemēroti izmantošanai gan veselīgas pārtikas ražošanā, gan lopbarībā. Raksturīgi samērā gari augi (līdz 90 cm) ar garām produktīvām vārpām. Vidēji jutīga pret graudu sadīgšanu vārpās. Graudi jākodina.


Abava (SPC).
Vidēji intensīva tipa, raža 4–4,5 t/ha, vidēji vēla, labi cero, sausumizturīga. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 45–53 g), tilpummasa augsta (660–730 g/l), vidēji mazs proteīna daudzums graudos (10,3–13,5%), ekstraktvielas – 78–81%. Izturīga pret putošo melnplauku, vidēji izturīga pret septoriozi, rinhosporiozi un pundurrūsu, ieņēmīga pret miltrasu un brūnplankumainību. Izturība pret veldri – vidēja.


Ansis (SPC).
Intensīva tipa, raža līdz 8 t/ha, vidēji vēlīna, ļoti labi cero, jutīga pret sausumu. Graudi dzelteni, rupji (1000 graudu masa 47–53 g), tilpummasa augsta (650–730 g/l), proteīns graudos tikai 10,3–11,5%, ļoti liels ekstraktvielu daudzums (79–85%). Izturīga pret putošo melnplauku un miltrasu, vidēji izturīga pret septoriozi un pundurrūsu. Laba izturība pret veldri (īsstiebraina, vid. 63 cm).

Reklāma
Reklāma

Austris (SPC). Vidēji intensīvā tipa, divkanšu, raža vidēji līdz 6,5 t/ha, vidēji augsta cerošanas spēja (3 līdz 4 produktīvie stiebri), augsta veldres izturība. Graudi ļoti rupji, 1000 graudu masa vidēji 52 g, tilpummasa 660–710 g/l, kopproteīns – 11,6–13,5%. Vidēji izturīga pret tīklplankumainību un miltrasu, izturīga pret putošo melnplauku.

Propino (BA). Vidēji agrīna iesala miežu šķirne. Stabili ražas un tās kvalitātes rādītāji visos Latvijas reģionos. Izteikti rupji graudi un liels rupjo graudu īpatsvars. Veido vidēji garus augus ar spēcīgu stiebru un labu veldres noturību līdz pat ražas novākšanai.

Iron (BA). Vidēji agrīna, intensīva tipa šķirne ar augstu ražas potenciālu. Veido vidēji garus augus ar spēcīgu, noturīgu stiebru. Pielāgoties spējīga un stabila. Ļoti labi ražas rādītāji visā Latvijas teritorijā.

Grace (LA). Moderna, īsa iesala miežu šķirne ar augstākajiem ražīguma rādītājiem. Agrīnākā šķirne, pateicoties ļoti agrai vārpošanai un ražas ienākšanās laikam. Laba noturība pret vārpas un salma lūšanu. Paredzēta audzēšanai dažādu tipu augsnēs. Īpaši piemērota tipiskajiem iesala miežu audzēšanas reģioniem (augstienēm). Līdzsvarota iesala un alus brūvēšanas kvalitāte.

Ema DS (LA). Vidēji agrīna vidēja augstuma lopbarības tipa šķirne, kam raksturīga spēcīga cerošana, tādējādi sekmīgi konkurē ar nezālēm. Augsnes prasību ziņā šķirne nav izvēlīga, labi ražo arī mazāk auglīgās augsnēs. Ļoti laba veldres noturība.


Milford (LA).
Ražīga lopbarības tipa šķirne. Vidēji agrīna nobriešana, auga augstums 62 cm. Veldres noturība laba. Graudi vidēji rupji. Veģetācijas ilgums 102 dienas. Šķirne noturīga pret saslimšanu ar miltrasu, rūsām; ieteicams ierobežot saslimšanu ar tīklplankumainību.


Jaunums! Laureate (LA).
Paredzēta alus un spirta ražošanai. Vidēji agrīna. Slimību izturīga (īpaši pret miltrasu). Augstražīga (teicami rezultāti Anglijā, Dānijā u. c.). Auga garums vidēji 73 cm. Veldrēšanās 1–9 ballu skalā novērtēta ar 7. Izturīga nelabvēlīgos laika apstākļos. Pēc 2018. gada MPS Vecauce datiem, šķirnes ražība 6,31 t no ha. Veģetācijas dienu skaits – 94 (Lietuvas izmēģinājumos – 88,8 dienas). 1000 graudu svars 59,19 g. Lietuvas izmēģinājumos ražība šai šķirnei ir 9,11 t, citos Lietuvas reģionos sasniedzot pat 12,42 t/ha.

RGT Planet (SA). Jauna, augstražīga alus miežu šķirne. Augums vidēji garš, veldres noturība laba. Pēc veģetācijas šķirne ir vidēji agrīna. Tilpumsvars vidēji augsts, 1000 graudu svars vidēji augsts, proteīna daudzums – mazs. Laba noturība pret miltrasu un samērā laba izturība pret lielāko daļu miežu sēnīšu slimībām.

Quench (SA). Augstražīga intensīva tipa šķirne, kas piemērota gan lopbarībai, gan alus darīšanai. Ļoti mazs olbaltumvielu daudzums, ļoti laba iesala kvalitāte. Raksturīga līdzsvarota rezistence pret slimībām un laba veldres izturība, vidējā raža 5–6 t/ha. Ar labiem rezultātiem vairākus gadus audzēta Baltijā un visā Rietumeiropā (vadošā alus miežu šķirne Eiropā).

SW Judit (SA). Ļoti agra miežu šķirne. Veģetācijas ilgums Viļānos (Latgales LZC veiktajos izmēģinājumos 2013. gadā) bija 74 dienas. Īpaši piemērota sēšanai laukos, kur ilgāk saglabājas pavasara mitrums. Vidēji garš augums (~70 cm), ļoti laba veldres noturība. Tilpumsvars vidēji augsts (~650 g/l), 1000 graudu svars vidēji augsts (~42 g), proteīns ~12%. Ražas potenciāls 4–6 t/ha.

*Sēklu izplatītāji: PPC – AREI Priekuļu pētniecības centrs; SPC – AREI Stendes pētniecības centrs; VAKS – LPKS VAKS; BA – SIA Baltic Agro; LA – SIA Linas Agro; SA – SIA Scandagra
Par vasaras kviešu šķirnēm lasiet šeit

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.