“Cik gudrs ienācu, tik gudrs izgāju”. Elektrības tirgotājs “Baložu” saimniekam nespēj paskaidrot 600% OIK kāpumu 0
Februārī no “Latvenergo” saņēmis jauno elektrības rēķinu, Apes novada zemnieku saimniecības “Baloži” īpašnieks Heldurs Zāgs izbrīnā iepletis acis. Pērn mēnesī maksāto 11,54 eiro vietā šogad jau jāmaksā 17,22 eiro mēnesī. Salīdzinājumā ar pagājušajā gadā izlīdzināto mēneša maksājumu šogad rēķins cēlies par aptuveni 70 procentiem.
“Tā kā janvārī elektrību nenotērēju vairāk kā pagājušā gada mēnešos, sāku pētīt, kāpēc rēķins palielinājies,” stāsta zemnieks. “Kā atklāju, vislielāko sadārdzinājumu rada tā dēvētā obligātā iepirkuma komponente, saīsināti OIK. Pērn par to man aprēķināja 75 centus, bet šogad jau 4,45 eiro!”
Kāpēc šis OIK sadārdzinājies teju par 600 procentiem, ja elektrības patēriņš ik mēnesi bijis aptuveni vienāds, to šajās dienās, iebraukdams Rīgā, Heldurs Zāgs jautājis “Elektrum” klientu apkalpošanas centrā Brīvības gatvē 244. “Velti gan biju mērojis tālo ceļu no Apes līdz Rīgai,” saka viņš, “cik gudrs tai stiklotajā “Elektrum” namā ienācu, tik gudrs no tās izgāju. Neviens tā arī nespēja paskaidrot, no kurienes ņemts šāds sadārdzinājums.”
“Baložu” saimnieks rāda man rēķinu, kurā redzams, ka bez pieminētajiem 4,45 eiro par OIK, par trīsfāžu strāvas pieslēgumu jāmaksā 6,23 eiro mēnesī. Bet par patērēto elektrību jāmaksā vien 1,35 eiro.
“Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens apgalvo, ka elektrības rēķinos sadārdzinājumu neredzot. Bet man atsūtītajā rēķinā es to redzu!” dusmīgs turpina Heldurs Zāgs. “Par saimniecībā patērēto elektrību iznākumā maksāju vien nepilnu desmito daļu no piesūtītā rēķina kopsummas. Pārējais ir par 2016. gadā ieviesto “Sadales tīkla” pieslēgumu. Un kopš šā gada janvāra par šo OIK. Kad ieviesa maksu par pieslēguma ampēriem, toreizējie “Sadales tīkla” amatvīri skaidroja, ka ar to būšot panākts lielāks līdzsvars starp tiem patērētājiem, kuri elektrību tērē, un tiem, kuri to netērē, kaut arī elektrības tīkliem ir pieslēgušies. Man šķiet, ka piesolītā līdzsvara vietā ir panākts pretējais. Mēs, laucinieki, kuri rocības dēļ esam spiesti taupīt visu, arī elektrību, turpmāk katru mēnesi no savām kabatām maksāsim vairāk nekā 10 eiro mēnesī.”
Jautāts, vai “Baložos” elektrības rēķinus nevar samazināt, samazinot trīsfāžu pieslēguma jaudu, kā to iedzīvotājus aicina ekonomikas ministrs, Heldurs Zāgs atbild, ka tas nav iespējams.
“Katru dienu savā ap 80 hektāru lielajā saimniecībā izmantoju dažādas ar elektrību darbināmas iekārtas un ierīces. Ja samazināšu ampēru skaitu, tās ātrāk nolietosies un būs jāremontē vai jāpērk jaunas. Tad izdevumi būs vēl lielāki,” skaidro viņš.
“Līdz šim šis OIK tika iekasēts par patērētajām kilovatstundām, kas, vienkāršāk sakot, ir elektroenerģijas daudzums. Pēc tam tika atmaksāts dubultā tā saucamajiem zaļās elektroenerģijas ražotājiem par viņu saražotajām kilovatstundām, tātad par elektroenerģijas daudzumu. Kopš šā gada janvāra elektrības rēķiniem papildus nāk klāt “jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem”, kam nav nekāda sakara ar elektroenerģijas daudzumu, bet gan ar maksimāli pieļaujamo caurplūdi.
Kāds ir loģiskais skaidrojums šādai aprēķinu metodei? Par OIK aprēķinu ir tā: ja es veikalā pērku desu par 3,50 eiro kilogramā, tad man būtu vēl jāpiemaksā par sveramo svaru maksimālo svēršanas robežu,” spriež Heldurs Zāgs.
Pēc “Sadales tīkla” datiem, valstī pavisam ir 1 200 000 patērētāju. Ja 83%, kā to apgalvo ekonomikas ministrs, rēķini nepieaugs, tad iznāk, ka 17% patērētāju tie jau ir pieauguši. Tātad cieš 204 000 mājsaimniecību, ieskaitot Apes novada “Baložus”.
