Ķiploku jarovizācija 0
Kā vasaras ķiplokiem iegūt rupjas daiviņas? Vai tie pamatīgi jāmēslo? Izrādās, ka ne, vien ķiploki pirms stādīšanas nedaudz jāpamoka. Vasaras ķiplokiem ideālā uzglabāšanas temperatūra ir +18…+20 °C (tos ieteicams pat turēt kopā ar sīpoliem). Problēma ir tā, ka, uzglabājot tik lielā siltumā, ķiploki uzkrāj kosmisku enerģiju, tāpēc pavasarī, izstādīti zemē, sāk strauji augt – veido garus kātus, lielas lapas, izstīdz. Lai to novērstu, Nikolajs ķiplokus 30–40 dienas pirms stādīšanas izņem no glabātavas un pārvieto telpā, kur var uzturēt +2 °C temperatūru. Šī ir tā sauktā jarovizācija, ķiplokiem nodrošinot ziemu. Tālāk ir pirtiņa, kad tos divas dienas tur +38…+40 °C karstā telpā. Pēc šīs procedūras galviņas viegli sadalās daivās. Tad ķiplokus noliek vēsumā, +10…+15 °C (nekādā gadījumā +20 °C!), kur tie glabājas līdz kodināšanai.
Novākšanu nedrīkst nokavēt
Saimniecībā ziemas ķiplokus vāc jūlijā. Gatavību rakšanai Nikolajs nosaka pēc ķiploku laukā ik pa 10 m atstātajām ziedkopām. Raža jāvāc, tiklīdz ziedkopas sāk plīst. Ja nokavē un galviņas ir pārgatavojušās, daiviņas sadalās, tajās jau ir puves.
Vasaras ķiplokus novāc īsi pirms visu lapu nodzeltēšanas. Īsto laiku nosaka arī pēc tā, cik daudz ir apaudzis sīpola apvalks. Ja istabā ienestai ķiploka galviņai pēc 2–3 dienām ārējās zvīņas sāk apžūt (nevis čokuroties), pienācis laiks vākt ražu (piemēram, ja vasaras ķiploki stādīti aprīļa sākumā, tos var vākt jūlija sākumā).
Novāktos ķiplokus žāvē paša uzbūvētā kaltē, kurā var ievietot aptuveni 8 tonnas.
– Ražu vācam plastmasas kastēs, piepildot tās līdz pusei, un tad nešķirotos ķiplokus liekam žāvēties. Šajā laikā lielos ventilatorus pārslēdzam uz kaltēšanas režīmu – tie pūš silto gaisu, kas ir vienāds ar gaisa temperatūru ārā. Tādējādi ķiploki žāvējas aptuveni +20…+26 °C temperatūrā. Glabājamie ķiploki nedrīkst būt pusjēli, neizžuvuši, jo tad tajos iemetas puves, pelējums un sēklas materiāls ir pagalam. Kaltējot jūlijā, augustā, izmantojam dabisko siltumu, tādējādi par elektrību jāmaksā vien tik daudz, cik patērē ventilatori. Aptuveni pēc trīs nedēļu žāvēšanas pārejam uz glabāšanas režīmu. Tad pieslēdzam citus ventilatorus un centrālās apkures siltumu. Par elektrību mēnesī jāmaksā nepilni 300 eiro, – vērtē saimnieks, kurš pēc specialitātes ir elektriķis. – Kaltē vasaras ķiplokus +16 °C temperatūrā un 67% gaisa mitrumā var saglabāt līdz pavasarim. Temperatūra nedrīkst būt zemāka, jo tad ķiploki sāk mosties un augt. Katram ķiplokam jābūt savā mājiņā, kur tas, kārtīgi izžāvēts, guļ.
Labākais priekšaugs – graudaugi
Lai iegūtu labu ražu, svarīgi pareizi sagatavot augsni. Ķiplokiem labi priekšaugi ir, piemēram, kabači, ķirbji – kultūras, kuru mēslošanai izmantots organiskais mēslojums, taču, ja nenovāc augu atliekas, tās pūst un pārnes slimības uz ķiplokiem. Nedrīkst ķiplokus stādīt pēc sīpoliem un kartupeļiem, jo pēc to novākšanas augsnē saglabājas puves, fuzarioze, nematodes.
Pēc Nikolaja domām, labākais priekšaugs ir graudaugi. Divus gadus gadus pēc kārtas viņš vienuviet audzē vasaras kviešus ‘Bombon’ (šī ir diezgan prasīga šķirne, bet labi cero un ir viegli izkuļama). Pirmajā gadā pēc graudaugu novākšanas (jūlijā vai vēlāk) augsni miglo ar augsnes uzlabotājiem, tad uzloba kopā ar salmiem, tādējādi bagātinot augsni ar organiku. Pēc tam dezinfekcijai pret nematodēm sēj sinepes. Pēc zaļmēslojuma iearšanas nākamajā gadā atkal sēj graudaugus, nevis stāda ķiplokus, jo sinepes paskābina augsni, bet sīpolaugiem tas nepatīk.
Pēc aparšanas vēl iestrādā Perlku – 50 g/m2 (ziemas ķiplokiem rudenī, bet vasaras ķiplokiem pavasarī). Šis līdzeklis augsnē likvidē lieko skābumu, tajā ir arī nedaudz slāpekļa un magnija. Pamatmēslojumā noteikti vēl iestrādā komplekso mēslojumu, kurā pārsvarā ir kālijs un fosfors.
Šķirnes un to īpatnības
‘Flavour’ – ļoti ražīga, agrīna franču šķirne. Veģetācijas periods ilgst 120 dienu. Galviņā ir 12–13 daiviņas, kas izvietotas vairākās kārtās pie pamatnes. Tās ir rupjas, skaistas, bet ilgi neglabājas, toties lielā izmēra dēļ ir ļoti pieprasītas pārstrādei desās, marinēšanai eļļā. Šķirnei ir nākotne Latvijā, šogad saimniecībā “Meistari” no hektāra ieguva gandrīz 10 t, bet Francijā raža sasniedz pat 15–20 t/ha. Ja nokavē īsto vākšanas laiku, ‘Flavour’ daiviņas mitrumā sāk dalīties, un tad ķiplokus vairs nav iespējams novākt mehanizēti.
‘Cledor’ – ārējās zvīņas ir baltā krāsā, galviņā ir aptuveni 10 nelielas daiviņas. Labi saglabājas.
‘Ļubaša’ – ļoti ziemcietīga Ukrainas šķirne, diezgan izturīga pret fuzariozi. Ķiplokiem izaug lielas daivas.
‘Germidour’ – populāra, agrīna franču šķirne, kas neveido ziedkopas. Galviņa ar violetu mizu, neizaug lielāka par 5 cm diametrā. Mēreni asa garša. Tie piemēroti gan ilgai uzglabāšanai, gan tūlītējam patēriņam. Šķirnes īpatnība – gaisa sīpoliņi veidojas stublājā (kad stublājs pārplīst, ķiploki ir nobrieduši un gatavi vākšanai).
