Zemkopības ministrs: Ja atceļ PVN pārtikai, jāvienojas ar tirgotājiem par uzcenojuma iesaldēšanu 51
Lelde Veinberga, TV24
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir iekšējā tirgus regulēšanas instruments un, ja daudz kur Eiropā PVN samazinās, arī mēs iekļūstam nekonkurētspējīga stāvoklī, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” atzīst zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Ministrs atbalstītu, ja krīzes laikā PVN samazināšana var veikt sociālu funkciju un tikt samazināts noteiktām pārtikas pamatgrupām – maizei, gaļai un piena izstrādājumiem – , bet ar priekšnosacījumu: “Jābūt vienošanās ar tirgotājiem, ka arī viņi iesaldēs savu piecenojuma līmeni šajās pamatgrupās. Pretējā gadījumā mēs kāpināsim viņu peļņu un sociāla efekta nebūs. Nebūs arī ekonomiskā, mēs ieņemsim mazāk ienākumus no nodokļiem.”
D. Šmits ir pārliecināts, ka šāda vienošanās ir iespējama, jo tāda bijusi arī 2014. gadā, kad Latvijā latu nomainīja eiro valūta.
Latvijas Banka: Latvijā inflācija šogad turpinās būt virs ES vidējā rādītāja
Latvijā inflācija šogad samazināsies, bet turpinās būt virs Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Pēc Latvijas Bankas prognozētā, inflācija gada sākumā turēsies ap 20%, bet gada beigās būs ap 5%.
Rutkaste skaidroja, ka Latvijas augstā inflācija skaidrojama gan ar globāliem faktoriem, gan vietējām īpatnībām. Pārtikas un energoresursu cenas ir viens no inflācijas cēloņiem, bet pārtikai un enerģētikai Latvija tērē lielāku daļu ienākumu nekā ES.
Tāpat pasaules cenu transmisija uz vietējām cenām notiek straujāk, norādīja Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijai ir elastīgāki cenu veidošanas mehānismi, piemēram, administratīvi regulējamās cenas aug straujāk. Citur Eiropā fiksētie tarifi nav tik elastīgi pārskatāmi.
Starp augstākas inflācijas iemesliem Rutkaste norādīja arī to, ka Latvijas pārtikas ražotāji ir daudz fragmentētāki, ir daudz mazu uzņēmumu, kas ar savu peļņas maržu nespēj absorbēt globālo cenu pieaugumu.
“Lielā mērā inflāciju ietekmē arī oportūnistiskā pieeja – uzņēmumi savā produkcijā ieceno jau iespējamo nākotnes pieaugumu, kā arī rīkojas pēc principa – visiem cenas aug, palielināsim mēs arī,” sacīja Rutkaste.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē uzsvēra, ka eirozonā inflācijas augstākais punkts sasniegts pērn, un pamazām tā sāk samazināties. Arī Latvijā inflācija decembrī palēninājusies.
Kazāks uzsvēra, ka inflācija bremzē ekonomikas izaugsmi, tāpēc būs jāizmanto monetāro politiku, lai ekonomiku no šīs problēmas atbrīvotu.
Tāpat Kazāks norādīja, ka inflācijas ierobežošanai Eiropas Centrālā banka (ECB) sākusi strauji paaugstināt procentu likmes. “Ja augsta inflācija noturas ilgi, tā parādās neobjektīvos algu un cenu pieaugumos, tāpēc likmes tiks celtas arī turpmāk – prognozējami līdz 3,25%,” sacīja Kazāks.
Latvijas Bankas vadītājs uzsvēra, ka arī ilgstošs un pārmērīgs fiskālais atbalsts var apgrūtināt inflācijas ierobežošanu, tāpēc atbalstam jābūt terminētam, mērķētam un samērīgam.
Kazāks arī piebilda, ka jau nākamgad Eiropas Komisija varētu atgriezties pie prasības ievērot fiskālās disciplīnas normas.
Rutkaste informēja deputātus, ka Latvijā šogad paredzams mērens ekonomikas kritums, un Latvija būs viena no retajām ES valstīm, kurā gaidāma recesija.
Lai gan recesija būs vāja un sekla, tomēr Rutkaste uzsvēra, ka patēriņa sarukums būs straujāks, iespējams, pārsniedzot 5%. Tomēr arī atkopšanās no recesijas būs strauja.
Rutkaste skaidroja, ka gausāku Latvijas virzību cauri krīzēm nosaka vājāka starta pozīcija – nepietiekamas investīcijas un zems izaugsmes potenciāls. Latvijas izaugsme sabremzējusies, tāpēc ir daudz vieglāk iekrist recesijā. Rutkaste uzsvēra, ka investīcijas Latvijā bijušas ļoti vājas, īpaši pēdējos gados, tāpēc kapitāla uzkrāšana bijusi daudz “mazasinīgāka” nekā pārējās Baltijas valstis.
Tāpat Rutkaste norādīja, ka darba ražīgums Latvijā pēdējos gados sāk atpalikt, veidojas lielāka atšķirība starp darba algas dinamiku un produktivitātes dinamiku, kas aug krietni lēnāk. Darbaspēka trūkums Latvijā joprojām ir būtisks, kas dzen algas uz augšu.
Rutkaste atzīmēja, ka krīzē atbalsta apmērs līdz šim ir bijis pietiekams, bet vidējā termiņā uzsvars būtu liekams uz ES fondu finansētām investīcijām. Nākotnē ES fondu plūsmai būtu jāpieaug, ja Latvijā turpinās neizmantot šo naudu, šī nauda vienkārši pazudīs. Arī budžeta deficīts Latvijā pēdējos gados ir starp lielākajiem ES, tāpēc papildu fiskālais stimuls nav aktuāls no makroekonomiskā viedokļa.
Viņš arī piebilda, ka stimulēt ekonomiku turpmāk kļūs aizvien dārgāk, jo valsts parāda apkalpošanas izmaksas diezgan strauji pieaugs, salīdzinot ar Covid-19 pandēmijas sākumu.
Lai produktivitāte un darba ražīgums pieaugtu, ir nepieciešama kreditēšana, uzsvēra Kazāks, piebilstot, ka kreditēšanas veicināšanai ir nepieciešama mazo banku segmenta konsolidācija, lai palielinātu spēju kreditēt. Tāpat Latvijas Bankai ir jāuzlabo kredītrisku regulējums, lai atvieglotu kreditēšanu un jāmeklē jauni tirgus dalībnieki. Latvijas Bankai arī jāturpina dialogs ar tirgus dalībniekiem, lai veicinātu kreditēšanu.
Arī Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atzina, ka makroekonomiskās prognozes un procentu likmju kāpums neveicina finansējuma pieejamību – gan mājokļu, gan patēriņa kreditēšana ir sabremzējusies. Purgaile uzsvēra, ka neskaidrība nestimulē aktīvu aizņemšanos.
Tāpat Purgaile norādīja, ka ir jādomā, kā iepludināt papildu investīcijas, kā attīstīt kapitāla tirgu.
Pēc viņas teiktā, ir nepieciešama stipra birža, tāpēc valsts kapitālsabiedrības varētu veikt daļēju publisko piedāvājumu biržā.
