Zemkopības ministrs Armands Krauze par konkurētspējas stiprināšanu, kooperāciju un birokrātijas mazināšanu 12
Gada sākums atnācis ar labu ziņu. Šo pirmdien, 27.janvārī, Briselē, Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, dalībvalstu ministri un eksperti pārrunāja nepieciešamās izmaiņas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu īstenošanā. Tas nozīmē, ka vismaz viens akmens sācis ripot no kalna, tomēr steidzami risināmu jautājumu vēl daudz.
Kad runājam par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, par lauksaimniekiem iedomājas vien retais. Tomēr zemkopības nozarēs administratīvais slogs nav mazāks, bet, iespējams, pat lielāks kā citās nozarēs. Šis jautājums dažādās auditorijās un dažādos laikos gan uzdots neskaitāmas reizes, un tomēr – kas būtu darāms administratīvā sloga mazināšanai?
Lai gan nacionālā mērogā mēs arī grēkojam ar dažnedažādu atskaišu, pārskatu un citas informācijas pieprasīšanu, kas nereti dublē cita citu, lielāko administratīvo slogu lauksaimniekiem joprojām uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika un tajā balstītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni. Dalībvalstīm uzlikti tik daudz un dažādi nosacījumi, ka to pildīšana jau reāli traucē lauksaimnieku un pārtikas ražotāju tiešajam darbam. Tieši tādēļ Zemkopības ministrija šo administratīvā sloga mazināšanu ierakstījusi savu prioritāšu saraksta augšgalā.
Mana pārliecība ir, ja mēs kā valsts gribam attīstīt savu ekonomiku, tai skaitā arī lauksaimniecības nozares, un būt konkurētspējīgi, par uzblīdušu birokrātisko aparātu jāaizmirst. Šī nebeidzamā “papīru dzenāšana” no viena kabineta uz otru, ir lieka laika un resursu šķērdēšana kā no valsts, tā lauksaimnieku puses. Tikai ja valsts mērogā tas ir viens no būtiskākajiem birokrātijas pašsaglabāšanās instrumentiem, tad zemniekam tas ir uzspiests un būtībā nevajadzīgs pienākums.
Tādēļ jau pērn vairākās Zemkopības ministrijas padotības iestādēs sākās intensīvs darbs pie digitalizācijas – sistēmu savstarpējas integrācijas, procesu vienkāršošanas un papīra formāta dokumentu aprites samazināšanas. Tas ļauj nepieciešamos dokumentus iesniegt ātrāk un ērtāk, kā arī ievērojami mazāk laika tērēt dažādu atskaišu sagatavošanā. Ir atcelta prasība informācijas uzskaitei izmantot LIZ Pārvaldības sistēmu un lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt sevis izvēlētā elektroniskā sistēmā vai failā. Likvidēts Lauksaimniecības datu centrs un tā funkcijas nodotas Lauku atbalsta dienestam. Samazināts arī ZM iestāžu veicamo pārbaužu skaits, tās apvienojot vienā pārbaudē, kuras laikā tiek veikta kontrole par dažādām ZM kompetencē esošām jomām. Jāatzīmē, ka administratīvā sloga mazināšana ne mazāk būtiska kā lauksaimniekiem ir arī zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm
Kas attiecas uz Eiropas Savienības uzlikto administratīvo slogu, par tā mazināšanas nepieciešamību ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē esmu runājis ne reizi vien. Turpināšu arī uzstāt uz pašreizējā Kopējās Lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna vienkāršošanu. Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ES ir jāpiemēro tikai izpildāmas prasības, kam ir reāla pievienotā vērtība. Tai pat laikā nākamajam solim ir jābūt adekvātam finansējumam, lai atbalstītu ES ražotājus par augsto standartu ievērošanu un konkurētspējas saglabāšanu tirgū.
Sen zināma patiesība ir, ka viens nav karotājs. Ko jūs domājat par kooperāciju? Varbūt zemniekiem vienkārši vairāk jāmetas kopā, tā kļūstot konkurētspējīgākiem un labāk bruņotiem arī pret dažādām dabas stihijām?
Tiešām nevar noliegt, ka pēdējos pāris gados lauksaimniekiem pārbaudījumu un izaicinājumu nav trūcis. Krievijas iebrukums Ukrainā un tā sekas, enerģijas cenu kāpums, spēcīgās vētras ar lielgraudu krusu, sausums – tas viss būtiski ietekmēja ražas apjomu un palielināja ražošanas izmaksas, kas nevarēja neatsaukties arī uz produkta gala cenu. Jā, valsts spēj piedāvāt vairākus atbalsta instrumentus, kā, piemēram, atbalsta maksājumus, taču veiksmīga kooperācija pavisam noteikti spēj nodrošināt stabilitāti. Starp citu, kooperācija ir arī viena no ES Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm, kooperatīvajām sabiedrībām paredzēts arī valsts atbalsts.
Kas notiks ar birokrātijas mazināšanu ES Kopējā lauksaimniecības politikā un tiešo maksājumu izlīdzināšanu pēc 2027.gada?
Mans mērķis ir panākt, lai finansējums tiešajiem maksājumiem Latvijai tiktu palielināts vismaz par 30%. Pretējā gadījumā par vides un klimata ambīcijām, kuras jārealizē līdztekus lauku ekonomiskajai attīstībai, varam aizmirst. Tādēļ Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie tā, lai ES līmenī tiktu noteikts, ka nākamajā ES plānošanas periodā 2028.-2034.gadam ir jāpabeidz tiešo maksājumu izlīdzināšana. Par to neiestājas tikai Latvija vien, šajā jautājumā mēs spēlējam vienā līgā ar mūsu kaimiņiem Igauniju, Lietuvu un Poliju, arī ar Slovākiju Bulgāriju un Rumāniju. Nedomāju, ka šis būs viegls jautājums, jo tā saucamās “vecās dalībvalstis” nevēlas zaudēt savu priviliģēto stāvokli. Taču mēs obligāti turpināsim pieprasīt, lai tiešo maksājumu izlīdzināšana tiktu iekļautai kā viens no galvenajiem elementiem kopējajā redzējumā par ES lauksaimniecības nākotni. Visām dalībvalstīm jānodrošina vienlīdzīgs tiešo maksājumu atbalsts, jo izpildāmie nosacījumi un prasības visām dalībvalstīm ir vienādas.
Patlaban gaidām Eiropas Komisijas priekšlikumus Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027.gada, savukārt nākamajam septiņu gadu plānošanas periodam no 2028.gada līdz 2034.gadam priekšlikumi būs tikai gada otrajā pusē.
Būtisks jautājums ir arī par Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos, vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšana un, protams, mazumtirdzniecība.
Lauksaimniecības produktu ražotājam nevajadzētu būt šķēršļiem, lai ar saviem dārzeņiem, augļiem, ogām vai gaļas produkciju piedalītos vietējās pašvaldības publiskajos iepirkumos. Diemžēl vietējie ražotāji īpaši neraujas piedalīties pašvaldību iepirkumos, un tam ir savi iemesli. Sākot no tā, ka šādi iepirkumi parasti tiek izsludināti vasarās, kad lauksaimnieki savus sējumus un citus darbus jau saplānojuši, līdz attiecīgas produkcijas nepietiekamībai novada patēriņam. Iepirkumu jau nesludina vienas, divu vai trīs skolu vai bērnudārzu ēdināšanas vajadzībām, tas notiek visas attiecīgās pašvaldības mērogā. Tādēļ, ja vien vietējie ražotāji nav kooperējušies, produktu apjoma prasības izpildīt ir grūti.
Šobrīd valdība pieņēmusi ZM izstrādāto kārtību par valsts un ES atbalsta piešķiršanu lauksaimnieku un mazo ražotāju sadarbībai vietējo produktu apjoma palielināšanai vietējā tirdzniecībā. Šī sadarbība ir vērā ņemams faktors vietējo pārtikas produktu izmantošanu sabiedriskajā ēdināšanā, tajā skaitā arī izglītības iestādē. Līdz 2027.gadam sadarbībai pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai paredzēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums 26 miljonu eiro apmērā. Atbalsts paredzēts pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un produktu virzībai tirgū, un uz to var pieteikties sadarbības grupa, kurā ir vismaz pieci dalībnieki. Būtībā te var runāt par “diviem zaķiem ar vienu šāvienu” – tas ir gan atbalsts lauksaimniekiem un mazajiem ražotājiem, gan arī kooperāciju veicinošs instruments.
Attiecībā uz mazumtirdzniecību esmu teicis jau iepriekš un atkārtošu atkal – ir absolūti nepieņemami, ka vietējiem pārtikas produktiem tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā importētajai produkcijai. Vietējo produktu tirdzniecība ir savas valsts interešu aizstāvība un Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšana.
Kā vērtējat Saeimas lēmumu ierobežot alkoholisko dzērienu pārdošanas laiku? Cik lielā mērā tas ietekmēs mazumtirdzniecību?
Attiecībā uz mazumtirdzniecību Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu ietekmi tā īsti varēsim vērtēt tikai labu laiku pēc 1.augusta, kad ierobežojumi stāsies spēkā. Taču jau tagad ir veikali, kuri minēto ierobežojumu dēļ apsver iespēju svētdienās saīsināt darba laiku vai pat nestrādāt.
Neesmu gan pārliecināts, vai alkohola tirdzniecības laika saīsināšana būtiski mazinās alkohola patēriņu sabiedrībā. Tie, kas gribēs, vienalga nopirks, tikai vienas pudeles vietā viņi iegādāsies divas, trīs vai vairāk. Vai aizliegumi ir īstais veids, kā cīnīties pret pieaugošo alkohola patēriņu? Šaubos. Manuprāt, vairāk jāstāsta sabiedrībai, kādas sekas tas nodara. Ja no akcīzes nodokļa iegūtos līdzekļus mēs ieguldītu izglītojošās programmās par alkohola, narkotiku, smēķēšanas nodarīto postu, ieguvums noteikti būtu lielāks nekā jebkāda veida aizliegumi.
Viens no atslēgas vārdiem tautsaimniecības attīstībai ir “konkurētspēja”. Kas tiek darīts mūsu lauksaimnieku konkurētspējas uzlabošanai?
Pirmkārt, jau tās ir Eiropas Savienības un Latvijas valsts atbalsta programmas. Taču šim atbalstam jābūt precīzi mērķētam un pamatotam. Vēl viena būtiska nianse ir birokrātijas mazināšanai atbalsta saņemšanā. Pirmkārt, jābūt skaidriem atbalsta saņemšanas kritērijiem, otrkārt – administrēšanas vienkāršībai. Valdība šogad jau pieņēmusi noteikumus, kas nodrošinās valsts un ES atbalstu konsultāciju pieejamībai lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem un pašu konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei. Konsultācijām no ELFLA līdzekļiem paredzēti 9,2 miljoni eiro, konsultantu zināšanu pilnveidei – 800 tūkstoši, bet demonstrējumu ierīkošanai 1,5 miljoni eiro. Dzīve nestāv uz vietas, dažādās lauksaimniecības nozarēs ienāk digitalizācija, robotizācija un vēl citas specifiskas vietas, bez kuru pielietošanas un zināšanām par tām mēs konkurences cīņā neizbēgami paliksim zaudētājos. Tieši tāpēc šo noteikumu pieņemšanu es uzskatu par svarīgu soli mūsu konkurētspējas stiprināšanā. Atgādināšu krietni jau nodeldēto, tomēr ļoti patieso teicienu: “Iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu. Iedod cilvēkam makšķeri, viņš būs paēdis visu laiku.”
