Zemkopības ministrija uzskaita vairākus argumentus pret bisfenola A tūlītēju aizliegšanu 4
Lai gan ķīmiskā viela bisfenols A ir atzīta kā endokrīnās sistēmas grāvējviela, un ir pieejami arī dati par tās toksiskumu attiecībā uz reproduktīvo sistēmu, pret tās tūlītēju aizliegšanu izmantošanai pārtikas iepakojumā ir vairāki argumenti, tostarp Latvijas uzņēmumu konkurētspējas samazināšanās, iespējamās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kā arī iespēja aizstāt tās ar citām kaitīgām vielām. Tā otrdien valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā norāda Zemkopības ministrija (ZM).
Ziņojums sagatavots, ņemot vērā iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savāktos vairāk nekā 10 000 parakstus par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu.
Saeima, izskatot šo iniciatīvu, uzdeva līdz 1.oktobrim Ministru kabinetam sagatavot ziņojumu parlamentam par pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, kā arī bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi uz konkurētspēju un ES un nacionālo tiesību regulējumu bisfenolu A saturoša iepakojuma lietošanas jomā.
ZM ziņojumā norāda, ka vielas aizliegšana varētu būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju – uzņēmumu ražošanas ciklā nav iespējams nekavējoties mainīt materiālu ražošanas tehnoloģijas un ražošanas iekārtas, tādēļ ir nepieciešams saprātīgs pārejas periods.
Tāpat ZM skaidro, ka bisfenola A pilnīgs tūlītējs aizliegums materiālu ražošanā un izmantošanā Latvijā nacionālā līmenī nozīmētu Eiropas Komisijas (EK) noteiktas regulas pārkāpumu, proti, ES dalībvalstis var noteikt savus nacionālos noteikumus tikai par tiem materiāliem, par kuriem nav pieņemts regulējums ES līmenī. Šāds pārkāpums ZM ieskatā radītu soda sankciju iespējamību no EK puses pret Latvijas valsti.
Kā norāda ZM, tāpat eksistē vairāki citi ķīmiski ļoti līdzīgi bisfenolu savienojumi, piemēram, bisfenols S, bisfenols F, ar kuriem, iespējams, var aizstāt bisfenolu A materiālos.
Tas nozīmē, ka bisfenola A aizliegšana var novest pie tā aizstāšanas ar strukturāli līdzīgu citu tikpat bīstamu savienojumu, kas nenovērš iespējamo risku cilvēku veselībai un ir tikai šķietams risinājums.
Tāpat esot jāņem vērā arī fakts, ka uzņēmumu ražošanas iekārtas bieži vien ir iegādātas, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, un tas, savukārt, nozīmē, ka šīm iekārtām ir jābūt izmantotām ražošanas procesā līdz pilnīgai saistību izpildei.
Ministrija atzīmē, ka gan cilvēku veselības aizsardzību, gan uzņēmumu konkurētspēju veicinātu plašāka sabiedrības informēšana par bisfenola A ietekmi uz veselību, lai noskaņotu patērētājus par labu materiāliem bez bisfenola A un tā stimulētu ražotāju pakāpenisku pielāgošanos pieprasījumam tirgū normālos tirgus apstākļos bez mākslīgiem šķēršļiem ar negatīvu ietekmi.
Savukārt par galveno instrumentu sabiedrības veselības aizsardzībai, lai novērtētu bīstamo ķīmisko vielu reālo ekspozīcijas līmeni, ZM nosauc cilvēku biomonitoringu – ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu cilvēka organismā.
Ar biomonitoringu saistītu pētījumu īstenošanai Latvijā gan pašlaik neesot valsts budžeta līdzfinansējuma, bet perspektīvā to vajadzētu paredzēt.
