Zemkopības ministrija iebilst pret plānotajiem noteikumu grozījumiem par ārvalstnieku nodarbināšanu 0
Zemkopības ministrija (ZM) nosūtījusi iebildumus Iekšlietu ministrijai par četriem Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektiem, kas attiecināmi uz ārvalstnieku ievešanu un nodarbināšanu Latvijā.
Kā norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards,šie grozījumi nav atbalstāmi, jo tie kopumā var negatīvi ietekmēt darba tirgu Latvijā, kā arī veicināt normatīvo aktu nepilnību negodprātīgu izmantošanu no darba ņēmēju un arī darba devēju puses.
Kā uzskata Gerhards, grozījumi ne tikai nopietni iedragās Latvijas darba tirgu, bet arī apdraudēs latviešu tautu kopumā.
“Atsevišķos noteikumu punktos ir uzskatāmi redzami riski, kurus nedrīkst pieļaut. Valstij ir jādara viss iespējamais, lai aizbraukušie tautieši atgrieztos mājās, nevis jāveido normatīvo aktu bāze, kas mudina trešo valstu pilsoņus “aizpildīt darba tirgus tukšumus”. Tādēļ esam sagatavojuši aicinājumu vairākus normatīvo aktu punktus svītrot, lai arī turpmāk trešo valstu pilsoņu ienākšana Latvijas darba tirgū tiktu stingri kontrolēta un uzraudzīta.”
ZM iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu, uzturēšanās atļaujas saņēmēja atbilstību likumā noteiktajām prasībām un pieļauj iespēju trešajām personām negodprātīgi izmantot šo iespēju krāpnieciskos nolūkos.
Grozījumos arī iekļauts punkts, kas nosaka, ka ir pieļaujama dokumentu iesniegšana oriģinālvalodā, proti, nav nepieciešams tulkojums valsts valodā dokumentiem, kas apliecina ārzemnieka kvalifikāciju un pieredzi. ZM norāda, ka šāds punkts liegs dokumentu saņēmējiem pārliecināties par dokumentu saturu – šiem dokumentiem būs nepieciešams tulkojums, līdz ar to tiks palielināts administratīvais slogs un izdevumi, lai nodrošinātu šo dokumentu tulkošanu.
Tāpat grozījumos paredzēta iespēja noteikt brīvas darba vietas pieteikšanās minimālo termiņu līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā), ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm. ZM ieskatā šāda prasība samazina iespēju atrast darbinieku Latvijā vai arī uzrunāt reemigrantu, jo jebkurš trešās valsts piederīgais darba devējam izmaksās lētāk, nekā reemigrants.
Savukārt vēl kāds punktsd atceļ prasību publicēt brīvu vakanci gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijāvai vismaz sešus mēnešus bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē.
Šāds grozījumu punkts nav atbalstāms, jo trešās valsts pilsonis (kas pieņemts darbā noteiktā profesijā) pēc kāda laika var tikt nodarbināts jebkurā citā profesijā, tādējādi paverot iespējas vietējā darba tirgus vidējo algu līmeņa dempingam.
“Valdības rīcības plānā Ekonomikas ministrijai ir paredzēts veikt izvērtējumu un piedāvāt konkrētus grozījumus, kas paredzētu iespēju piesaistīt kvalificētu darbaspēku un kas arī nepazeminātu prasības attiecībā uz vietējiem darbiniekiem. Ir jāsagaida Ekonomikas ministrijas izvērtējums, lai valdība varētu pieņemt lēmumus par turpmākajiem soļiem šo grozījumu jautājumā,” norāda Gerhards.
