Zemkopības ministrija cer saglabāt zvejnieku arodu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai veicinātu piekrastes zvejnieku attīstību, nozares atbildīgā – Zemkopības ministrija (ZM) – sola atbalstu vairākos pasākumos. Projektu iesniegšanu varētu uzsākt vēl šogad, liecina ministrijas pārstāvju teiktais.
Šobrīd iezīmējušās vairākas problēmas, kas neļauj mazajiem piekrastes zvejniekiem attīstīt savu rūpalu. Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis kā vienu no problēmām nosauc finansējumu, kas līdz šim bija grūti pieejams.
“Tikt pie 30 tūkstošu eiro atbalsta piekrastes zvejniekiem būtu laba iespēja, bet, lai zvejnieks īstenotu kādu projektu, vajadzīga priekšapmaksa. Laba papildu iespēja zvejniecībai būtu tūrisma attīstība, taču pašlaik noteikts, ka jaunā viesu mājā jāizveido vismaz astoņas gultasvietas, bet mazais zvejnieks varētu “pavilkt” tikai četras,” piekrastes zvejnieku biedrības kopsapulcē uzsvēra A. Cīrulis.
Viņš arī aicināja zvejniekus būt aktīvākiem, lai aizstāvētu savas intereses. Kā piemēru viņš min somu zvejnieku “LEADER” grupu, kas nosūtījusi vēstuli Eiropas komisāram, aicinot laist tirdzniecībā roņu gaļu un visu, ko iegūst no roņiem. Kas notiek pie mums? “Mēs pat nevaram savus tīklus aizsargāt,” saka Cīrulis.
Tieši roņi nodara lielu skādi zvejnieku tīkliem, taču iespējas aizsargāt zvejas rīkus ir minimālas. Zvejnieki cerējuši uz pozitīvām izmaiņām jau šogad, bet lielākas iespējas šajā jomā gaidāmas vien no 2023. gada. Tāpat zvejnieki cer uz birokrātiskā sloga samazināšanu, lai varētu dažādot savu rūpalu. Jāpilnveido arī zvejas elektroniskā uzskaites sistēma, kur konstatētas vairākas problēmas, to skaitā jautājums par pašpatēriņa zvejniekiem.
Teritorijā no Jūrmalas līdz Kolkai darbojas aptuveni 60 zvejniecības uzņēmumu, bet no jaunā gada šajā teritorijā klāt nāks vēl aptuveni 360 pašpatēriņa zvejnieku un jau tagad var prognozēt sistēmas pārslodzi, sacīja biedrības vadītājs, aicinot sistēmu sakārtot tagad, lai vēlāk nerastos problēmas. Cīrulis arī izteica vēlmi, lai visi zvejniecības noteikumi tiktu izstrādāti ciešā sadarbībā ar zvejnieku organizācijām. Stratēģiskā plāna izstrāde ļautu nozarei attīstīties mērķtiecīgāk.
Vairāki sapulces dalībnieki arī vērsa uzmanību uz pārmērīgu birokrātisko slogu, kas rada šķēršļus nozares attīstībai. “Birokrātija ir pārāk liela. Četru metru laiva tiek pielīdzināta lielam zvejas kuģim. Mums tūristu vizināšanai pietiek ar četru metru laivu un nav vajadzīgi lielo kuģu reģistra noteikumi. Tie nosaka minimālo zvejas tīklu daudzumu – desmit, bet mums tik daudz nevajag, pietiek ar vienu tīklu,” sanāksmē sacīja Jūrkalnes viesu nama “Avoti” saimniece Marita Jēkabsone, aicinot mazināt birokrātiju.
Jauna programma
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš sanāksmē pavēstīja, ka radīta jauna programma piekrastes zvejniecībai, kurā varēs startēt ar mazākiem projektiem. Programmas mērķis – veicināt atbalsta pieejamību piekrastes zvejniecības konkurētspējas kāpināšanai, tostarp vides ilgtspējai, kā arī stiprināt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības.
Viens pretendents šajā programmā varēs saņemt līdz 30 tūkstošiem eiro, un paredzēta iespēja saņemt priekšapmaksu līdz 90%. Viena no prasībām – pēdējo divu gadu laikā jābūt zvejojušam ne mazāk kā 60 dienas. Pretendentam jāsagatavo attīstības plāns trim gadiem, un atbalstu varēs saņemt būvniecībai, pārbūvei, pamatlīdzekļu iegādei un lietotas laivas iegādei.
Diemžēl pretendēt uz finansējumu jaunu laivu iegādei nevarēs, jo ES neļauj paplašināt floti ar jaunām vienībām. Kopējais pieejamais finansējums šajā programmā būs 2,3 miljoni eiro. Tāpat būs pieejams atbalsts jaunajiem zvejniekiem. Riekstiņš uzsver, ka piekrastes zvejnieki atbalstu varēs saņemt ātrāk nekā citi nozares uzņēmumi, jo šī programma darbu sāks viena no pirmajām.
Tāpat jaunajā plānošanas periodā paredzēts atbalsts paaudžu nomaiņai zvejniecībā, inovāciju izstrādei un kapacitātes palielināšanai. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts sanāksmē uzsvēra par kopīgas stratēģijas izstrādes nepieciešamību. Tāpat jādomā par izglītības sistēmas pilnveidošanu, lai jauniešus varētu skolot zvejnieku arodā, kas jo īpaši svarīgi piekrastes zvejniecībā.
