Zemi sargās trejādi 0
Zemkopības ministrijā 4. janvārī pirmoreiz kopā sanākusi darba grupa un vienojusies par trim rīcības virzieniem, kā turpmāk būtu veicināma lauksaimnieciski izmantojamās zemes lietderīga izmantošana, nepieļaujot zemes resursu izniekošanu un neierobežotu iztirgošanu ļaudīm, kuri negrasās to izmantot lauksaimnieciskā ražošanā.
Pret zemes sadrumstalotību
Pirmais virziens – mazināt lauksaimnieciski izmantojamās zemes platību sadrumstalotību.
Vienojoties ar zemnieku sabiedriskajām organizācijām un citiem lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, ministrijā gatavos principus, uz kuriem balstītos jaunveidojamā Valsts zemes fonda darbība.
Viena no idejām, ar ko varētu nodarboties šis fonds, – atpirkt vai uz laiku pārņemt tās zemes platības, kuras to īpašnieki aizlaiduši atmatā un neizmanto lauksaimniecībā. Pēc tam ar fonda starpniecību šo zemi nodotu lietošanā vai iznomātu lauksaimniekiem, kuriem tā vajadzīga lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā.
Zemnieki un zemnieku organizāciju pārstāvji atbalsta Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumu zemes resursu aizsardzībai izveidot Valsts zemes fondu. Viņi vien šaubās, vai ar tiem varas instrumentiem, kas ir rīcībā pašlaik, izdosies panākt radikālu lūzumu neizmantoto zemju apsaimniekošanā. Kā zināms, Latvijā ir vairāk nekā 400 000 hektāri neapsaimniekotas vai pavirši apsaimniekotas zemes, kas tiek vien appļautas, neizmantojot lauksaimniecības produktu ražošanā. Tāpat šaubas ir par to, vai izdosies ierobežot ārzemnieku iespiešanos zemes tirgū, ievērojot Latvijas noslēgtos starpvalstu līgumus par brīvu kapitālu plūsmu un Eiropas Savienības dalībvalsts saistības. Viņuprāt, fondam pirmām kārtām jāatbalsta jaunie zemnieki un jāveicina zemes īpašumu konsolidācija.
Zemi – tikai lauksaimniecībai
Otrais virziens – noteikt ierobežojumus lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem tajās reizēs, kad pircējs nav paredzējis nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu. Viens no šādiem ierobežojumiem varētu būt prasības zemes pircējam apliecināt lauksaimnieciskās prasmes un pierādīt, ka viņam pietiek naudas lauksaimnieciskās ražošanas sākšanai vai izvēršanai.
Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju zemniekiem, tiek atzīta nepieciešamība nepārtraukt valsts atbalstu zemes kreditēšanā. Ministrijas Meža departamenta zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota apstiprina, ka, domājot par zemes tirgus aizsardzību, tiks spriests par ierobežojumiem ārzemniekiem.
Nepieļaut zemes aizaugšanu
Trešais virziens – saglabāt zemes auglību un nepieļaut tās aizaugšanu. Cita starpā tiek spriests par nepieciešamību atjaunot daudzviet sagruvušās meliorācijas sistēmas, veicināt augsnes kaļķošanu, kā arī biežāk izmantot Eiropas Savienības fondu naudu lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam.
Kā jau agrāk izteikušies lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, pašlaik noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa likme ir nesamērīgi maza – tā neveicina zemes izmantošanu lauksaimniecībā.
Pēc viņu domām, par nekoptu zemi tai būtu ik gadu jāpieaug vai arī jānosaka aptuveni trīskārt lielāka – 10 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Kā zināms, no šā gada maksimālā likme, ko īpašniekam var uzlikt par nekoptu zemi, ir 4,5% no kadastrālās vērtības.
Diemžēl pašlaik daļa īpašnieku tīšām ļauj tai aiz- augt, lai tā ātrāk pārvērstos par meža jaunaudzi, par kuru pēc likuma nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā.
Zemes fonds gatavojas lēnām
Kopš Valsts prezidenta izdotā rīkojuma nr. 5 trijos aizvadītajos pagājušā gada mēnešos ministrijā ar konkrētiem risinājumiem gan nav pārāk tālu tikuši. Kopā ar ministrijas pieaicinātajiem nozares ekspertiem bez šeit pieminētajām ir pārcilātas dažnedažādas idejas. Bet lēmumi ir tikai par darbības virzieniem, risinājumus nekonkretizējot.
Ministrijas Meža departamenta zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota vēsta, ka par konkrētiem risinājumiem lielāka skaidrība ministrijā būšot līdz februāra beigām.
Pagaidām nav arī zināms, kad zemes saimnieciskā izmantošanā un tirgus aizsardzībā varētu sagaidīt jūtamus uzlabojumus. Par ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektu veidā vispirms spriedīs valdība, pēc tam Saeima.
Virzieni 1. Mazināt lauksaimnieciski izmantojamās zemes platību sadrumstalotību. 2. Noteikt ierobežojumus lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem. 3. Saglabāt zemes auglību un nepieļaut tās aizaugšanu. |
