Zemi sadalīs, bet kas spēs nopirkt? 26
Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekts joprojām strēgst Saeimas durvīs. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai tas nodots pagājušā gada 8. oktobrī, četrus mēnešus nespēj izlemt, vai atbalstīt un virzīt to pirmajam lasījumam Saeimā.
Vakar komisijā kārtējo reizi uzaicinātais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēstīja, ka kopš pērn 9. decembrī rīkotās sēdes, kurā sprieda, ko iesākt ar likumprojektu, ministrija paguvusi iepazīstināt ar to vairākas Saeimas deputātu frakcijas, tāpat pagājušajā pirmdienā tam iegūts valdošās koalīcijas padomes atbalsts. Vēl pagājušajā gadā likumprojektu apstiprinājusi valdība, tā virzīšanai piekrituši Saeimas Juridiskās komisijas un Mājokļu jautājumu apakškomisijas deputāti.
Taču vakar noklausoties komisijas deputātu runas, radās iespaids, ka ar to deputātiem vēl par maz. Tiek meklēti iegansti, lai šo Latvijas iedzīvotāju tūkstošiem svarīgo lēmumu nogrūstu kādai citai komisijai vai vismaz novilcinātu.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) pavēstīja, ka līdz 2017. gada 1. janvārim, kad, pēc Tieslietu ministrijas ieceres, šim likumprojektam jāstājas spēkā, Saeima to nemaz nepagūšot sagatavot. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (“Vienotība”) gribēja zināt, vai ministrijai šis plāns ir vienīgais un vai nav kāds vēl labāks, ko varētu apspriest.
Jau kopš pagājušā gada deputāts Vilnis Ķirsis dzīvo šaubās par to, vai dzīvokļu īpašniekiem būs nauda, par ko izpirkt zemi. Viņš prasa ministrijai izrēķināt, cik būs jāmaksā tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem uzreiz nebūs vajadzīgās summas. Un vai ar dzīvokļu ieķīlāšanu uz desmit gadiem, kamēr vajadzīgā summa tiktu sadabūta, dzīvokļu īpašnieku maksājumi nepieaugs trīskāršā apmērā. Savukārt Ainārs Mežulis (ZZS) un Nellija Kleinberga (LRA) gribēja izdibināt, vai likumprojektam saņemts vietējo pašvaldību atbalsts un kāds būs to ieguldījums likuma īstenošanā.
Labāk hipotēka nekā piespiedu noma
Latvijas Komercbanku asociācijas eksperts Kazimirs Šļakota domā, ka šāda piespiedu hipotēka uz desmit gadiem diezin vai būšot tik liels slogs salīdzinājumā ar to, kas jau ir uzvelts dzīvokļu īpašniekiem, liekot viņiem maksāt likumā noteikto zemes nomu 6% no zemes kadastrālās vērtības. Viņaprāt, bankas labprāt izsniegtu kredītus zemes izpirkšanai, sevišķi tādiem īpašniekiem, kuri dzīvokļu iegādei jau ir saņēmuši kredītus. “Šīs izkropļotās attiecības jāizbeidz, cita ceļa nav. Ja neko nedarīsim, dzīvokļu īpašnieku stāvoklis kļūs vēl sliktāks nekā jau ir pašlaik,” spriež Kazimirs Šļakota.
Daudzi Rīgas dzīvokļu īpašnieki, kuri spiesti maksāt šo zemes nomu, man atzīst, ka piespiedu zemes nomas līgumus viņi nemaz neredz, tāpat nezina, kurš ir zemes īpašnieks. Līgumus viņiem aiz muguras noslēdz, piemēram, pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, piesūtot jau gatavus rēķinus.
Nav skaidras izpērkamās platības
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norāda uz vēl vienu iemeslu, kura dēļ četru tieslietu ministru valdīšanas laikā izkaldinātais zemes izpirkšanas plāns varētu iestrēgt. Viņasprāt, daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, sevišķi Rīgā, vēl nav skaidrs, kādas zemes platības viņiem būtu jāizpērk. Jo pašlaik tā platība, par kuru viņi spiesti maksāt nomu, daudzviet ir ievērojami lielāka par to, kas viņiem būtu nepieciešama nama apsaimniekošanai.
Ja likums stātos spēkā nākamā gada 1. janvārī, tad tikai, balstoties uz vietējo pašvaldību iesniegtajiem daudzdzīvokļu namu lietošanai nepieciešamajiem zemes gabalu projektiem, Valsts zemes dienestā sāktu rēķināt, cik katram dzīvokļa īpašniekam būtu jāmaksā. “Kamēr iedzīvotāji skaidri nezina, cik daudz zemes zem viņu namiem būtu jāizpērk, tikmēr viņiem būtībā piedāvā pirkt kaķi maisā,” saka Juridiskā biroja pārstāve. Šajā sakarā viņa aicina ministriju papētīt, cik ir to iedzīvotāju, kuri kopš 2015. gada 1. jūlija prasījuši, lai vietējā pašvaldība pārskata viņu namiem nepieciešamās zemes platību.
Deputāti vienojās, ka galīgais lēmums par šo likumprojektu jāatliek vēl uz divām nedēļām. Esot jāsagaida jaunās valdības apstiprināšana, līdz ar to rastos labs iegansts nogrūst likumprojektu tai. Un esot jāuzklausa, ko par to domā Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis.
Kučinskis domīgs: kas ar tiem, kas nespēs samaksāt
Kamēr deputāti gaidīs vēl divas nedēļas, lai uzklausītu Kučinska kungu, tikmēr pēc vakardien notikušās komisijas sēdes Saeimas durvīs satiktais Ministru prezidenta amata kandidāts man piecās minūtēs atzina: “Mani uztrauc tikai viens jautājums. Kas pēc desmit gadiem notiks ar tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuriem uzreiz nebūs vajadzīgās summas, ko samaksāt par zemes izpirkšanu?” Arī viņš domā, ka šā iemesla dēļ iedzīvotāju atsaucība zemes izpirkšanai nebūs tik liela, lai pilnīgi izbeigtu šo dalīto īpašumu pastāvēšanu. To pierādot dzīvojamo namu siltināšana, kurā galvenokārt naudas trūkuma dēļ dzīvokļu īpašnieki nespēj vai negrib piedalīties.
Likumprojekta garais nosaukums liecina, ka Tieslietu ministrija iecerējusi pilnīgi izbeigt šos dalītos īpašumus un kroplīgās piespiedu nomas attiecības, kas dzen parādos namu iedzīvotājus. Ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas lietās Laila Medina atzīst, ka, pēc ļoti piesardzīgām prognozēm, piedāvājumam izpirkt zemi, ja tāds būtu spēkā, varētu atsaukties ap 35% to dzīvokļu īpašnieku, kuru nami atrodas uz citiem piederošas zemes. Tādējādi arī ministrijā nelolo lielas cerības, ka atsauksies dzīvokļu īpašnieku vairākums.
Zemi ļaus izpirkt no 2020. gada
Saeimā iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka zemi zem namiem ļautu izpirkt dzīvokļu īpašniekiem, sākot no 2020. gada. Izpērkamās zemes platību uzmērītu vietējās pašvaldības, bet pirkuma cenu izrēķinātu Valsts zemes dienestā. To iegūtu, zemes kadastrālo vērtību reizinot ar koeficientu 1,18.
Lēmumu par izpirkuma tiesību izmantošanu dzīvokļu īpašnieki pieņemtu tikai kopsapulcē – līdzīgi kā lemjot par nama uzturēšanu vai atjaunošanu. Lēmums par izpirkuma tiesības izmantošanu būtu pieņemts, ja par izpērkamās zemes izpirkšanu nobalso dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem namā esošajiem dzīvokļiem.
Ja izpirkuma tiesība ir izmantota, bet par zemi nebūs samaksājuši visi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, tad uz to dzīvokļa īpašumu, kura īpašnieks nebūs samaksājis savu daļu, nodibinās hipotēku par labu zemes īpašniekam kā nodrošinājumu prasījumam nesamaksātās izpirkuma daļas apmērā.
Zemes gabala īpašniekam gan nebūs tiesību pieprasīt dzīvokļa īpašniekam šo nesamaksāto daļu 10 gadus, skaitot no hipotēkas nodibināšanas dienas. Bet reizē dzīvokļa īpašniekam, kurš nesamaksās savu daļu, būs pienākums maksāt zemes īpašniekam kavējuma procentus.
UZZIŅA
Latvijā pavisam ir 285 849 ēkas un būves, kas atrodas uz 94 254 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem. Savukārt uz 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes gabaliem uzcelti 3677 daudzdzīvokļu nami ar 110 970 dzīvokļiem. Aptuveni trešdaļa šo daudzdzīvokļu namu ir Rīgā.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 7354 citiem īpašniekiem piederošas zemes īpašumu kadastrālā vērtība pašlaik svārstās no 130 līdz 180 miljoniem eiro, savukārt tirgus vērtība – no 173 līdz 240 miljoniem eiro.
Tieslietu ministrijā rēķina, ka zemes platību pārmērīšana varētu skart 3734 zemes īpašniekus, kuru zemi aizņem 1867 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 56 499 dzīvokļu īpašniekiem.
Ja būtu jāpārskata daudzdzīvokļu namiem jau noteikto funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas, tad jaunā kārtība ietekmēs vēl 3620 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelti 1800 daudzdzīvokļu nami ar aptuveni 54 471 dzīvokļu īpašnieku. Tādējādi tā var skart 7354 zemes gabalu īpašniekus, uz kuru zemes atrodas 3667 daudzdzīvokļu nami, un ap 110 970 dzīvokļu īpašniekus.
