Zemi Berģos vecvectēvam deva par dalību Brīvības cīņās. Tagad nodoklis 740 eiro. Tā nevar turpināt! 4
Autors: Jurģis Klotiņš, Rīgas domes deputāts (Nacionālā apvienība)
Nedēļu pirms KNAB izmeklētāji sāka kratīšanu SIA “Rīgas satiksme” Rīgas domes darbakārtībā izdevās aktualizēt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmēriem Rīgas ļaudīm, kuri dzīvo kādā no Latvijas galvaspilsētas privātmāju apkaimēm.
Neilgi pēc ģenerālprokuratūras sāktās pārbaudes par iespējamo Rīgas mēra valsts amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika turpināta novembra sākumā paša mēra pārtrauktā domes ārkārtas sēde, kur darbakārtībā izskatīja manis sagatavotos priekšlikumus piešķirt NĪN atvieglojumu 50% apmērā par savrupnamiem piekrītošo zemes platību.
Kādēļ tādi NĪN atvieglojumi ir jānosaka? Tādēļ, ka Rīgas savrupmāju apkaimēs, līdzīgi kā Mārupē un Jūrmalā, kadastrālās vērtības kāpums ir bijis visaugstākais visā valstī, kā rezultātā NĪN maksājumi daudziem saimniekiem ir kļuvuši nesamērīgi lieli.
Tā nav jauna problēma, bet gan jau gadiem zināma. Jau iepriekšējā Rīgas domes sasaukumā deputāts Valdis Gavars sniedza priekšlikumus, lai Rīgas dome piemērotu taisnīgāku NĪN maksājumu savrupmāju mājokļu saimniekiem. Arī tolaik Rīgas domes valdošie politiķi ignorēja savrupmāju saimnieku grūto situāciju un deputāta Gavara priekšlikumus neatbalstīja.
Lai labāk paskaidrotu problēmu, minēšu cienījamajam lasītājam dažas reālas situācijas. Personu vārdi ir mainīti.
Armands. Jauns profesionālis, strādā kultūras jomā un dzīvo Berģos ģimenē mantotā privātmājā. Armanda mēnešalga ir zem vidējā atalgojuma valstī. Zemi Latvijas valsts dāvināja viņa vecvectēvam par dalību Brīvības cīņās. Gadā NĪN maksā ap 740 eiro.
Kārlim pieder ģimenē mantota privātmāja Bieriņos.
Strādā kultūras jomā un ir docētājs augstskolā. Gadā NĪN jāmaksā ap 1000 eiro.
Ilze ir ārste un dzīvo Mežaparkā viņas vectēva 30. gados uzceltā namā. Nams atrodas kultūrvēsturiski aizsargājamās Mežaparka apbūves robežās. Maksājums Rīgas pašvaldībai gadā sasniedz 1350 eiro.
Taču Ilzes paziņa Juris dzīvo namā ārpus aizsargājamās apbūves robežas. Juris strādā valsts ierēdņa darbu un gadā NĪN maksā ap 3000 eiro.
Juris nekā nevar samazināt šo maksājumu, jo zemes lielums ir 2200 m2, bet Rīgas pašvaldības noteikumu atļautais mazākais jaunveidojamais zemesgabals Mežaparkā ir atļauts 1800 m2 lielumā.
Haralds dzīvo privātmāju apkaimē starp Imantas dzīvojamo masīvu un Bolderājas dzelzceļu. Viņš gadā NĪN maksā ap 700 eiro. Ielā nav ievilkta centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija. Pagalms ir ļoti mitrs, jo ielai nav ierīkota ūdens novade.
Savukārt Linda dzīvo Vecāķos. Viņai par savu 1000 m2 lielo īpašumu gadā nākas maksāt ap 800 eiro.
Rīgas pašvaldība no privātmāju saimniekiem NĪN ik gadus iekasē krietnu summu. 2017. gadā tie bija 7 763 170,34 eiro. Tomēr joprojām pašvaldība neveic nepieciešamās investīcijas, lai dubļainās grants ielas soli pa solim iegūtu asfalta vai bruģa segumu, tiktu izbūvētas sabiedriskā transporta pieturas, ietves, veikta meliorācija, kur tas nepieciešams.
Daudziem saimniekiem Rīgā viņu māja ir ģimenes mantojums no paaudzes paaudzē.
Viņu vidū ir kultūras darbinieki, mediķi, izglītības darbinieki, valsts iestādēs strādājošie.
Ja privātmājas saimnieks neiekļaujas kādā no esošajām NĪN atvieglojumu kategorijām Rīgā, personai nākas maksāt nesamērīgi lielu summu nodoklī. Tam klāt vēl ir pašvaldības uzliktais pienākums pie savas mājas uzturēt gājēju ietvi. Rudens lietavās un, pavasara sniegiem kūstot, nākas brist pa dubļainu grants ielu.
Kāds varbūt teiks: “Ja jau NĪN maksājums par zemi ir tik liels, tad lai sadala zemes gabalu un daļu pārdod apbūvei.” Tas nav iespējams visos gadījumos.
Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas minimālās jaunveidojama zemesgabala apbūvei platības. Mežaparkā tie ir 1800 m2. Tātad, ja saimniekam ģimenē mantotā īpašuma zemes platība ir 2500 m2, to nevar veikt un jāturpina vien maksāt nesamērīgi lielais NĪN. Vecāķos – 1200 m2, Teikā – 800 m2, citviet Rīgā – 400 m2.
Latvijas Satversmē ietvertais sociāli atbildīgas valsts virsprincips ir saistošs arīdzan ikvienai Latvijas pašvaldībai. Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” patlaban dod iespējas vietvarām piemērot atvieglojumus NĪN maksai, lai tādējādi padarītu NĪN samērīgāku un taisnīgāku mājokļu saimniekiem. It sevišķi svarīgi tas ir teritorijās, kur nekustamā īpašuma tirgus rosība ir radījusi lielu īpašumu vērtības kāpumu.
Rīgas domes ārkārtas sēde ilga divas stundas, no kurām lielāko daļu aizņēma valdošo politisko spēku deputātu demagoģiski jautājumi. Daļa šo jautājumu tika nolasīti no iepriekš sagatavotām lapiņām, un radās iespaids, ka nevis paši deputāti tos izdomājuši, bet gan kādi nezināmi konsultanti viņiem tos iedevuši.
Priekšlikumi vairākuma atbalstu neguva, jo koalīcijas partiju deputāti balsojumā atturējās.
Noslēguma uzrunā vēlreiz uzsvēru, ka ir jārod risinājums, kā Rīgas savrupnamu saimniekiem NĪN padarīt samērīgu, un tas ir Rīgas pašvaldības rokās.
Drīzumā plānoju Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejai iesniegt jaunus priekšlikumus par NĪN atvieglojumiem viena un divu dzīvokļu māju īpašumiem. Vai arī šoreiz tie noslēpumaini “pazudīs” no darbakārtības, kā tas notika 17. oktobrī? Deputāts, kurš šobrīd ieņem Rīgas mēra amatu, ir jau sasniedzis un pārsniedzis amatpersonas ciniskas rīcības un demokrātijas nicinājuma sarkano līniju robežas.
Lai kā attiecīgā amatpersona rīkotos turpmāk un kas arī notiktu Rīgas domē, es turpināšu ar Dieva palīgu godprātīgi kalpot tajā darbā, ko Latvijas pilsoņi man Rīgas domē ir uzticējuši. Pateicos par kolēģu un Rīgas namu saimnieku sniegto atbalstu.
